Reti kurā koncertā skatītāju ir mazāk nekā izpildītāju. Tomēr tieši tā jau gadiem ilgi notiek Dziesmusvētku galvenajā deju uzvedumā, kas tradicionāli notiek Daugavas stadionā. Daugavas stadionā var satilpt ap 5600 skatītāju. Tikmēr deju lieluzveduma dalībnieku skaits parasti pārsniedz 10 000. Stadions ir arī bēdīgā tehniskā stāvoklī, arī tribīnes ir visai zemas un dejotāju veidotos rakstus skatītājs varētu pa īstam izbaudīt tikai no augšas.
Tuvojoties svētkiem, stadions tiek sakopts, tomēr līdzekļi nopietnai rekonstrukcijai līdz šim nav atradušies. Šoreiz piešķirti aptuveni 100 tūkstoši latu, ar ko pietiks tikai, lai savestu kārtībā stadiona ugunsdrošības sistēmas un piekrāsotu tribīni. „Akcents vēl, protams, ir šīs te mūsu lielās lampas, par kurām mums ir diskusijas. Jo es saprotu, ka šogad tās izmantos svētkos, un tad nu mums ir lielais noslēpums, kā tās atdzīvināt. Futbolam tās ir pietiekamas, bet, lai strādātu uz pilnu jaudu, mums būs, nu, jāiegulda liels darbs, un jāatrod, kur tās lampas Krievijā vēl ražo,” stāsta “Daugavas stadiona” valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Novecojušā Daugavas stadiona tehniskajām prasībām atbilstošas lampas šobrīd izgatavo vairs tikai vienā militārajā rūpnīcā Krievijā, tādēļ to iegāde nav lēts prieks. Arī pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados celtā skatītāju tribīne ir morāli novecojusi, un to atjaunot nebūtu jēgas – tā būtu jānojauc un vietā jāceļ jauna. Stadionu pārvaldošajai Izglītības ministrijai šāda iecere gan ir, tā pat iekļauta Nacionālās attīstības plānā, tomēr šobrīd tā ir tikai teorētiska.
„ Summas, kas ir aplēstas, tā ļoti provizoriski tā summa, ko mēs rēķinam sākotnēji, varētu būt ap 40 miljoniem latu, no kura Eiropas fondi varētu finansēt 34 miljonus. Un tad seši miljoni būtu šis valsts līdzfinansējums. Kā tas ies tālāk – šobrīd ir sarunas, ko vada arī Kultūras ministrija, Finanšu ministrija ar Eiropas komisiju. Var arī būt tāda situācija, kad Eiropa pasaka – tas ir nacionāla līmeņa jautājums, jārisina valstij par saviem līdzekļiem,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Severs.
Ja plāns piepildīsies, 2018.gadā, kad Dziesmusvētku norise sakritīs ar valsts simtgadi, Daugavas stadionā dejas varēs vērot jau 15 000 skatītāju. Tomēr arī iespēja, ka Eiropas nauda ies gar degunu, nav maza. Un tādā gadījumā ar pašreizējo sporta budžetu stadiona renovācijai nepietiktu.
Līdzīgas problēmas ir arī ar Dziesmusvētku noslēguma koncerta norisi. Jaunas Mežaparka estrādes celšanas plāni tika kalti jau treknajos gados. Toreiz izsludinātajā konkursā uzvarēja arhitekts Austris Mailītis, kurš tagad stāsta: „Projekts, pie kā mēs strādājam, paredzēja palielināt ietilpību aptuveni divas reizes. Tātad kopīgais cilvēku skaits, kas tajā varētu atrasties, ieskaitot dziedātājus un skatītājus, varētu būt aptuveni 80 000.” No tiem dziedātāji varētu būt 11 000, līdz ar to skatītājiem pieejamo vietu skaits pieaugtu gandrīz trīsreiz.
Dziesmu un deju svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis uzsver, ka galvenā nepieciešamība ir pēc lielākas tribīnes: „Nu kas šobrīd traucē? Mums vienkārši šobrīd ir pilnīgi nepieciešams uzbūvēt lielāku tribīni. Tas nozīmē pagarinājumu skatītāju laukumam. Tur jāieliek betona stabi un betona virsma. To var darīt – es atvainojos, neesmu celtnieks -, bet to var izdarīt ļoti, ļoti ātri. Jūs atceraties hokeja halli – nebūvējās, un tad pēkšņi uzrāvās. Viņu var sagatavot ārpus, atvest, uzlikt un būs tie 40 000 klāt.”
Teorētiski būtu iespējams estrādes ietilpību paplašināt līdz pat 100 000 cilvēku, izbūvējot skatītāju balkonu, tomēr tas šajā projektā nav paredzēts. Turklāt projekts joprojām ir iesaldēts, un lai gan arhitekts cer, ka to līdz 2018.gadam izdosies īstenot, garantiju tam nav.
Izmaksas gan nebūtu astronomiskas – kopumā aptuveni 16 miljoni latu. Tomēr estrāde pieder Rīgas pašvaldībai un domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane nesen izteikusies, ka, viņasprāt, estrādes paplašināšana biļešu trūkuma problēmu neatrisinātu.
