Uldis Kristapsons pēc 20 gadiem mēra amatā: Rosība vairāk sev un nepārejoša sāpe par Pāvilostu

Pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām apspriedēm, pašvaldību ministrijas, vietvaru, Saeimas un arī Satversmes tiesas iesaistīšanās šogad spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma. To īstenojot, vairumu pašvaldību apvienoja lielākos novados. Šādu pēc līdzīgiem parametriem virzītu pieeju asi kritizējis arī viens no vairākiem ilggadējiem pašvaldību vadītājiem, kuri kopš vasaras darbu pašvaldību sektorā neturpina, – bijušais Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. 

Intervija ar bijušo Pāvilostas novada mēru Uldi Kristapsonu
00:00 / 04:53
Lejuplādēt

Skaļi pieteiktā, asi diskutētā un šogad ieviestā administratīvi teritoriālā reforma lika daudzu mazo novadu pārstāvjiem aizstāvēt savas iespējas lielāku pašvaldību ietvarā. Vienlaikus pēc ilgu gadu rosīšanās darbu pašvaldībā neturpināja vairāki vadītāji. Viņu vidū arī Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. Atskatoties uz izdarīto pašvaldībā, kauna neesot, bet ir lietas, par ko ir žēl.

"Tie 20 gadi tiešām paskrējuši vēja spārniem. Atceros – kā jauns puika 28 gadu vecumā ar vājprātīgu entuziasmu un trakumu ķēros klāt, un es tiešām esmu lepns par padarīto Pāvilostā un Pāvilostas novadā," stāsta Kristapsons.

Par darbu 20 gadu laikā viņš piemin tikai dažus, bet vērienīgākos projektus – Pāvilostā izbūvēto promenādi, molu pagarināšanu, ūdens saimniecību, atjaunoto Vērgales muižas kompleksu, senlietu krātuvi "Jūras māja" Ziemupē.

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā iebildis, ka vairs nevarēja startēt no vietējo vēlētāju apvienības rindām un tāpēc nav bijis pierunājams startēt kādas partijas kandidātu sarakstā uz vietu apvienotajā Dienvidkurzemes novadā. Sarunas laikā skaidri jaušams, ka Kristapsons bijis novadu reformas kursa pretinieks jau kopš tās pieteikšanas 2019. gada aprīlī.

Pēc spraigām debatēm novadu reforma noveda līdz 43 vietvarām. Pāvilostas novadu iekļāva prāvajā Dienvidkurzemes novadā. Tā domē 19 deputātu vidū nav neviena Pāvilostas pārstāvja. Kristapsons secina: tā jau varēja paredzēt, un diemžēl Pāvilostas novada iedzīvotāji būšot zaudētāji. Piemēram, esot dzirdēts, ka nākamgad vairs nebūšot brīvpusdienu visiem skolēniem līdz 9. klasei, ko Pāvilostas novadā varēja nodrošināt, bet apvienotajā Dienvidkurzemes novadā nevar. Nepieciešamību pārstrukturēt pašvaldību darbu Kristapsons nenoliedz, taču ačgārna bijusi finansiāli pašpietiekamas vietvaras apvienošana ar septiņām citām:

"Tie bija tādi bērnu pekstiņi, ko [reformas pieteicēji] stāstīja par tām investīcijām. Ne jau vienmēr liels ir labs un mazs ir slikts!

Daudz kas atkarīgs no kadriem, no cilvēkiem, cik labi izdodas piesaistīt finansējumu. Reformu vajadzēja, protams. Ja tu esi mazs un švaks, tad jāmeklē kāds stiprāks. Mūsu novadu gadījumā loģiski būtu apvienot spēkus tiem, kuriem maza iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāze bija Vaiņodē, Rucavā. Varēja Vaiņodi apvienot ar Priekuli, Rucavu pie Nīcas. Vajadzēja, nevis varēja, bet tos, kuri paši var pastāvēt, kam viņus žmiegt nost?"

Aizejot no darba pašvaldībā, Kristapsonam ir sāpe par lietām, kas nav izdevušās. Strīdos iestrēgusi iespēja, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, atjaunot Dzintaru ielu Pāvilostā. Tāpat pēc novadu pārveides no darba aizgājuši visi pašvaldības policisti. Jo īpaši vasarā dienās un galvenokārt vakaros kārtības uzraudzībai populārajā piejūras pilsētā nozīme ir ik dienu.

Pāvilostas novada domei pirms gandrīz četriem gadiem arī nācās iesaistīties epopejā par slaveno "māju kuģi". Vairākus mēnešus pēc tam, kad plašu publicitāti guva kāpu zonā uzbūvētais nams, to aizvilka aiz regulējumā prasītajiem 150 metriem no krasta, lai arī konstrukcija esot atbildusi arī novietošanai ūdenī. Toreiz Kristapsons personīgi pārliecinājies par objekta pārvietošanu.

Ik pa brīdim aizvien gadās, ka no politikas aizgājušais eksmērs iesaistās kādu Pāvilostas problēmu risināšanā. Piemēram, kad nesen līdz vēlai pēcpusdienai Pāvilostā nebija no sniega iztīrītas ielas. Tomēr prioritātes bijušajam mēram jau teju pusgadu ir citas.

"Ar ko šobrīd nodarbojos? Man bija un ir zvejnieku saimniecība pašam un arī dēlam. Ejam zvejot. Veselība ir uzlabojusies. Es tiešām šobrīd jūtos labi. Esmu to teicis arī publiski, ka es gribu dzīvot sev, nevis citiem veltīt visu savu apzinīgo mūžu. Šobrīd zvejojam nēģus Sakas upē. Katru dienu. Diena sākas septiņos, beidzas desmitos. Tagad otrā dienas puse, tāpēc  varam sēdēt un runāt par dzīvi."

Cilvēks ziņu virsrakstos 2021

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt