ĪSUMĀ:
- Māsas Anastasija un Darja ar lūpu krāsu apraksta Maskavas namu.
- Tā aizstāvji abas pieķer un konflikta video fragmentu ieliek sociālajos tīklos.
- Anastasija baidās par sevi un tuvajiem; māsas maina ārējo izskatu.
- Inspekcija: Šis ir gadījums, kad par privātuma aizskārumu jāiet uz tiesu.
- Ukrainietes vēršas policijā, kas atsaka uzsākt kriminālprocesu.
- Policija: Kopumā pāridarījumu pret ukraiņiem maz; biežāk apskādē auto.
- Ukraiņiem Latvijā nav pamata satraukumam, mierina policijā.
- Drošības dienestā 11 kriminālprocesi – lielākoties par saturu internetā.
Bēgle Anastasija noņēma dzimtās Ukrainas simboliku gan no savas virsjakas, gan no savas somas, gan arī no abu dēlu mugursomām. Palikusi ir vien zili dzeltenā nagu laka uz sievietes nagiem. Anastasija baidās.
"Mūs atpazīst un izrāda nopietnu agresiju. Rīgas Centrālajā stacijā mums virsū metās vīrietis. Izmantojot necenzēto leksiku, viņš kliedza, ka mūs atradīs un ka mums būs ļoti slikti. Viņš atskrēja, uzkliedza mums un aizskrēja vēl kādu pasaukt palīgā. Mums bija trīs minūtes līdz vilciena attiešanai. Mēs paspējām iesēsties vilcienā.
Sanāk tā, ka pret mums ir sāktas gluži vai medības," stāsta Anastasija.
Māsas Anastasija un Darja ieradās Rīgā no kādas mazpilsētas netālu no Kijivas. Sievietes ar trim bērniem divas diennaktis brauca pārpildītajā vilcienā, neēdušas, nedzērušas, bez labierīcībām, slēpjoties no apšaudēm. Bērni vairākas reizes ģība. Ģimene guva patvērumu kādā Latvijas mazpilsētā. Aprīļa sākumā, pāris dienas pēc tam, kad kļuva zināms par kara noziegumiem Ukrainas pilsētā Bučā, māsas pastaigājās pa Rīgu un galvaspilsētas centrā ieraudzīja ēku ar nosaukumu "Maskavas nams".
"Ir tāds jēdziens kā pēctraumatiskais sindroms. Tas mums ir arī tagad un ļoti izteikti. Mēs gājām un es ieraudzīju lieliem, skaistiem zelta burtiem izkārtni: "Maskavas nams". Uzbūvēts par Krievijas Federācijas līdzekļiem tiem Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Rīgā. Mēs sākumā pagājām garām. Pēc tam es saku: "Daša, tev ir lūpu krāsa? – Jā, ir. – Iedod to man". Mēs atgriezāmies. Un es ar lūpu krāsu sāku rakstīt uz zelta izkārtnes frāzi – "Ukrainai slava", un vēl pajautāju Dašai, kā pareizi rakstās abreviatūra "ПТН ПНХ" [rupji pasūta Putinu; saīsinājums no ukraiņu valodas – red.]. Tajā laikā stāvvietā pie Maskavas nama apstājās balts sedans…" stāsta Anastasija.
No mašīnas iznākusi kāda sieviete blondiem matiem, kas sākusi bārties, pēc tam aizskrējusi uz Maskavas namu pēc apsarga, kuram līdzi esot iznācis vēl kāds vīrietis. Lūgumam uzrakstus notīrīt Anastasija nepakļāvās. Sākās asa vārdu apmaiņa krieviski un latviski ar aizvainojošiem izteikumiem par ukraiņiem un Bučas pilsētu. To visu sieviete esot filmējusi ar telefonu. Šī video fragments tika izlikts sociālajos tīklos – "Facebook", "Youtube", "TikTok" un citur. Pašlaik tam ir jau vairāk nekā divi miljoni skatījumu.
Anastasija un Darja mainījušas savu ārējo izskatu un vērsušās policijā.
Internetā izplatītais video tiek pozicionēts tā, it kā ukraiņi naidīgi izsakoties par latviešiem.
"Viņa pārkliedza manus vārdus. Es izkliedzu frāzi "rašisti, slepkavas". Viņa sāka kliegt: "Latvieši! Latvieši!" It kā latvieši esot slepkavas. Video tiek pozicionēts tā, it kā bēgle no Ukrainas skraida un aplej ar krāsu un apraksta ar pūšamiem baloniņiem ēkas Rīgā. Atbrauca, izglāba, tagad, tā teikt, varat baudīt. Sanāk, ka mēs esam vandāļi, skraidām pa Rīgu, aplejam visu ar krāsu un apsaukājam latviešus par slepkavām. Vēl ir interesanti, ka komentāros ir piedāvājumi mūs nošaut, nogalināt, sagraizīt, sasiet, deportēt. Iesniegumā es norādīju, ka es gribu, lai tiktu izņemts video oriģināls un, lai tie cilvēki, kas tā uzvedas, tiktu par to saukti pie atbildības," saka Anastasija.
Policija nolēma atteikt uzsākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Proti, iesnieguma izskatīšanas laikā nav iegūti pierādījumi par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Tomēr daļa par video materiālu publicēšanu interneta vidē tika nosūtīta Datu valsts inspekcijai (DVI). Tās vadītāja Jekaterina Macuka norādīja, ka inspekcija savu oficiālo atzinumu par šo lietu sniegs trīs mēnešu laikā. Direktore pieļāva, ka šis nu būtu tas gadījums, kad ar šādu vārda brīvības un privātuma aizskārumu būtu jāiet uz tiesu.
Saistībā ar vēršanos pret ukraiņiem pašlaik policija ir uzsākusi kopumā 42 kriminālprocesus. Tāpat ir noformēti 60 administratīvie protokoli un uzsāktas 120 resoriskās pārbaudes.
"Resoriskās pārbaudes vai administratīvā pārkāpuma procesi absolūti lielākajā daļā gadījumu ir sākti par Krievijas karu atbalstošu simbolu, burtu atainošanu [publiskā] vidē vai arī huligāniskām darbībām, kas izpaužas kā sabiedriskā miera pārtraukšana, pārkāpjot vispārpieņemtās normas valstī.
Bet, ja skatāmies tieši uz pāridarījumiem, kas ir vērsti pret ukraiņiem, to ir maz.
Visbiežāk ir konstatēta tieši viņiem piederošu automašīnu bojāšana, arī numura zīmju zādzības. Par šiem visiem gadījumiem ir sākti arī kriminālprocesi un turpinās izmeklēšana. Ir arī daudzos gadījumos noskaidrotas personas, ir arī aizturētas personas," sacīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.
Pārkāpumu skaits mainās, bet, policijas vērtējumā, tam neesot masveida raksturs.
"Tie konstatētie nodarījumi nav masveidīgi, tie nav ar augšupejošu līkni. Arī Latvijas iedzīvotājiem un arī pašiem Ukrainas pilsoņiem, kas ierodas pie mums Latvijā, nav pamata satraukumam, jo Valsts policija pastiprināti seko līdzi visiem notikumiem un šobrīd nekādi padziļināti saasinājumi nav novēroti," teica policijas pārstāve.
Savukārt Valsts drošības dienests (VDD) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir uzsācis 11 kriminālprocesus saistībā ar darbībām, kas ir vērstas uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Lielākā daļa no kriminālprocesiem ir uzsākti, reaģējot uz personu interneta vidē publicētu saturu, kurā apzināti provocēts naidīgs noskaņojums pret ukraiņiem vai citu tautu. Lielākajā daļā – deviņos – kriminālprocesos VDD vērtē personu aktivitātes, kas ir vērstas pret ukraiņiem. Patlaban 11 personām ir piemērots aizdomās turētā statuss, piecām – tādas personas statuss, pret kuru sākts kriminālprocess. Trīs aizdomās turētiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Par Ukrainā notiekošo karu Latvijas sabiedrībā viedokļi ir ļoti dažādi, un konfliktu risks pieaug dažādos līmeņos, skaidroja sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Lai izvairītos no konfliktiem, labāk lieku reizi par jūtīgām tēmām publiski neizteikties.
Tāpat labāk atturēties no citādi domājošo provocēšanas ar darbībām. Arī Anastasija atzina, ka Maskavas namu aprakstījusi jūtu uzplūdā. Un tas izraisījis neprognozējamas un ļoti nepatīkamas sekas.
