Par balsoja 73 deputāti.
Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets nosaka katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, ievērojot iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas ieradīsies Latvijā, un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Tad, ja pašvaldība būs sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo pašvaldībā izmitināmo Ukrainas kara bēgļu skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests novirzīs cilvēkus uz to pašvaldību, kurā izmitināšanas atbalsts ir pieejams.
Tāpat likums paredz, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotāji varēs iesniegt Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, kas dokumentus nosūtīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).
Grozījumi likumā noteic arī izņēmumus attiecībā uz dokumentu legalizāciju. Gadījumā, ja personas rīcībā būs Ukrainā izdoti publiski dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt vai uzrādīt kādās Latvijas institūcijās, attiecīgās institūcijas šādus dokumentus būs tiesīgas pieņemt bez to legalizācijas ar apliecinājumu (apostille). Savukārt, ja institūcijai būs pamatotas šaubas par iesniegtā dokumenta autentiskumu un ar citiem pasākumiem nebūs iespējams šaubas kliedēt, institūcija būs tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.
Izņēmums paredzēts arī gadījumā, ja personas rīcībā nebūs Ukrainā izdota publiska dokumenta un to no Ukrainas iestādēm nebūs iespējams saņemt, kā arī, ja personas rīcībā nebūs aktuāls civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošs dokuments, bet būs Ukrainas PSR institūcijās izdots.
Likums noteic, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuriem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem segs pilnā apmērā kā patvēruma meklētājiem un trūcīgām personām.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu atļaut pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurā pašvaldībai piederošā pamatkapitāla daļa pārsniedz 50%, atļaut dāvināt vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle eiro un kura nav nepieciešama kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai.
Atbalstīts arī priekšlikums, ka pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu darbiniekiem, kuriem šajā laikā ir liela darba slodze, būtu apmaksājamas virsstundas vai piemaksa par darba intensitāti līdz 50% apmērā no mēnešalgas. Viena no priekšlikuma iesniedzējām Linda Medne ("Konservatīvie") pauda, ka tas būtu kā motivācijas rīks šo iestāžu darbiniekiem palikt darbā nozarē, kur patlaban vērojama liela slodze.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
