Leons ir ģimenes ārstes Ludmilas Zeiļukas vīrs. Viņa sieva ir viena no trim ārstēm, pret kurām vērstas bargas sankcijas par slimības lapu izrakstīšanu simulantiem. Uz Zaķusalu atvestajā vēstulē – ap 100 Ludmilas pacientu paraksti. Viņi lūdz ārstei tomēr neatņemt iespēju arī turpmāk sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus.
„Viņi teica – mēs neticam, ka mūsu dakterīte ir uz to spējīga. Nu, viņi visu to ir te aprakstījuši. Un burtiski, kad uzzināja, ka tiešām tiek pārtraukts līgums, viņi šorīt ap 11 sazvanījās un burtiski divu triju stundu laikā ir savākti tie visi paraksti, kas šeit ir. (..) Viņa ir ļoti godīgs cilvēks. To es apzvēru jums. Šitā izrīkoties, tās ir vienkārši šausmas. Cilvēks tiek vienkārši iznīcināts,” saka ārstes Ludmilas Zeiļukas vīrs Leons.
Paraksti nogādāti arī Veselības ministrijā, Veselības inspekcijā un pie tiesībsarga. Ārste pati uzskata, ka informācija ir safabricēta un jau rīt grasās sniegt prasību tiesā, apstrīdot Veselības inspekcijas lēmumu. „Tas ir pilnīgākais absurds, ko paziņoja [veselības] ministrs, ka visi atzinuši savu vainu, mēs savu vainu, tieši ārste Zeiļuka, neatzīst, kategoriski. (..) Viņš reizes trīs pēc tam pārprasīja, kas viņam personīgi būs jāmaksā ārstei, viņa trīsreiz atbildēja – 1,42 eiro pacienta iemaksa,” norāda Leons.
Par soda bardzību liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtie dati – gadījumi, kad ar ģimenes ārstu tiek lauzts līgums par valsts apmaksātā pakalpojuma pildīšanu, ir tikai viens līdz trīs gadā. „Bijuši pārkāpumi darba nespējas ekspertīzē līdz šim, ir bijuši gadījumi, kad nepamatoti tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti, ir pieprasītas nepamatotas samaksas no pacientiem,” uzsver Nacionālā veselības dienesta pārstāve Māra Āboliņa.
Nacionālajā veselības dienestā nepiekrīt, ka sods varētu būt bijis maigāks, norādot – šajā gadījumā Veselības inspekcija konstatējusi apzinātu nepamatotas darba nespējas lapas izrakstīšanu. Inspekcijā atzīst – šis ir bezprecedenta gadījums, un sola turpmāk sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.
„Acīmredzot varētu būt arī līdzīga veida operatīvās darbības, kuras vairs tad neveiks žurnālisti, bet tiesībsargājošās iestādes, jo tad visdrīzāk, izdarot to profesionāli, var rēķināties, ka tas vairs nebūs administratīvais jautājums, bet tā būs krimināllieta,” atzīmē Veselības inspekcijas vadītājs Egils Harasimjuks.
Pēdējo piecu gadu laikā pamatoto sūdzību skaits par kļūdaini izrakstītajām darba nespējas lapām samazinājies uz pusi. Pērn kopumā anulēta 321 slimības lapas diena. Ārsti par izdarītajiem pārkāpumiem gan saņēmuši tikai naudas sodu, jo vairākumā gadījumu pieļautas būtiskas nepilnības, aizpildot dokumentus, nevis tīši sniegtas nepatiesas ziņas par pacienta veselības stāvokli.
