Krīzes situācijas, kad bērni jāizņem no bioloģiskās ģimenes nereti mēdz būt gan naktīs, gan nedēļas nogalēs. Taču Tukuma novadā tas nav iemesls, lai šos bērnus ievietotu bērnu namā.
Tukuma novada Sociālā dienesta direktore Ina Balgalve reiz ir strādājusi bērnu namā.
Viņa ir pārliecināta – neviens bērnunams ar vislabākajiem darbiniekiem nespēj nodrošināt bērnam to, kas attīstībai vajadzīgs visvairāk, proti, ģimeni. Pat, ja tā ir tikai pagaidu ģimene.
"Kad bērniņš nonāk ģimenē un saņem ģimenisko aprūpi, viņam arī attīstība noris veiksmīgāk, viņš veiksmīgāk pieņem sabiedrības modeļus un iekļaujas veiksmīgā skolas sistēmā. Viņam ir šīs atbalsta personas mamma un tētis, kas palīdz risināt ikdienas saskarsmi," norāda Balgalve.
To pilnībā atbalsta arī Tukuma bāriņtiesas vadītāja Agnese Vembre. Tāpēc krīzes situācijā vispirms meklē drošu vidi ģimenes tuvāko draugu, radu un pat kaimiņu vidū. "Ja šī sistēma neattaisnojas, tad cenšamies bērniņu ievietot pie kontaktpersonas, kuras izteikušas, ka vēlētos būs arī audžuģimenes," norāda Vembre.
Tukumā bāriņtiesā pat nepieļauj domu, ka īpaši mazie bērni līdz trīs gadu vecumam varētu nokļūt institucionālā aprūpē.
Arī tukumniece Marita Druka sākotnēji bija kontaktpersona. Pati ir mamma četriem bērniem. Diviem lieliem un diviem mazākiem. Esot mājās ar jaunāko, Marita ar vīru izlēma kļūt par audžuģimeni. "Mēs abi gājām uz kursiem un apmācībām, kas bija nepieciešamas, lai dabūtu statusu," norāda Druka. "Pie manis jebkurā laikā var atvest bērnu (..) Man nav atšķirība vai mani bērni vai audžubērni. Man viņi visi ir vienādi," sacīja Druka.
Maritas ģimenē pašlaik dzīvo divi mazākie pašas bērni un trīs audžubērni. Vadāšana uz bērnudārzu, uz skolu, pie ārsta uz pulciņiem aizņem visu dienu. Šos pienākumus nevar apvienot ar citu algotu darbu. Tāpēc Tukuma pašvaldība audžuģimeņu stimulēšanai – sava novada iedzīvotājiem mēnesī maksā 280 eiro par katru bērnu.
Bērniem ir nodrošinātas brīvpusdienas un atbalsts medicīnas pakalpojumu saņemšanai. Pašvaldība cenšas atbalstīt arī aizbildņus.
Strādāšanai par audžuvecākiem uz pilnu slodzi gan ir arī mīnusi, piemēram, nav sociālo garantiju.
Tas ir viens no pagaidām nepadarītajiem darbiem ceļā uz sarežģītā vārdā nosaukto deinstitucionalizāciju. Šo kā vienu no vairākiem argumentiem min pašvaldību pārstāvji, cenšoties to atlikt.
Iecerēts noteikt, ka visā valstī pēc 2019. gada 1. janvāra mazus bērnus institūcijās drīkstētu ievietot tikai ļoti smagu veselības problēmu gadījumā. Taču daudzas pašvaldības kategoriski iebilst - sakot, ka divi gadi ir pārāk īss laiks, lai visiem no ģimenēm izņemtajiem bērniem spētu atrast aizbildņus un audžuģimenes.
Pašvaldību savienības pārstāve gan uzsver, ka pati piekrīt, ka bērnunams nav vieta, kur augt maziem bērniem.
Tikmēr daļa Saeimas deputātu nobažījušies, ka aiz rūpēm par audžuvecāku sociālajām garantijām, stāv iespēja pastumt uz priekšu finiša līniju likuma grozījumiem.
Balgalve no Tukuma novada gan atgādina – profesionāļiem lemjot jāatceras, ka visam pa vidu ir bērns, kuram vajag ģimeni.
