Negaidīta lēmuma priekšā nonākuši Saeimas deputāti – ko darīt ar trim it kā liekiem tiesnešiem? Tie ir Ludmila Poļakova, Jānis Tiltiņš un Ervīns Kušķis. Līdz šim viņi strādāja Augstākās tiesas Krimināllietu palātā, bet tā kopš gada sākuma likvidēta. Lai gan Augstākajā tiesā ir vakances, kolēģi kopsapulcē attiekušies šos trīs tiesnešus pieņemt.
„Nu, mums personīgi ir ļoti smagi. Mums ir ļoti nepatīkama sajūta. Jo es, piemēram, strādāju godprātīgi 32 gadus par tiesnesi, 27 no tiem par Augstākās tiesas tiesnesi. Ļoti daudz strādājusi tiesnešu mācību centrā...” – saka Ludmila Poļakova.
Kāpēc paši tiesneši bez darba palikušos kolēģus attiekušies pieņemt, atklāti nepaskaidro arī tiesas vadība. Cerot uz to, ka strīdu izšķirs Saeima, tās Juridiskajai komisijai aiz slēgtām durvīm tika celti priekšā argumenti, taču deputāti vēlāk atzina – tur drīzāk bijušas emocijas, ne racionāla pieeja.
„Un faktiski tagad ir iznācis tā, ka Juridiskā komisija vispirmām kārtām un tad arī Saeima ir kā tāda alternatīvā tiesa, kur, iespējams, būtu šīs personas vēlējušās, lai mēs atrisinām šo dažādo domu situāciju,” secina komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Tomēr deputāti strīda šķīrēju lomu negrib uzņemties un norāda, ka vēlētos vairāk priekšlikumu no pašu tiesnešu vides. Savukārt
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs taisnojas, ka viss notiek saskaņā ar likumu:
„Nu negribu mētāt šos te akmentiņus no viena dārziņa otrā, bet Augstākā tiesa un Tieslietu padome, manuprāt - un ne tikai manuprāt -, ir nonākusi pie secinājuma, ka ir izpildīts šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums. Citiem vārdiem sakot, viss, kas šobrīd ir ierakstīts likumā ,,Par tiesu varu,, ir ļoti precīzi izpildīts. Un ja šo te procedūru izpilde nenoved pie rezultāta, tad laikam jāmaina šī procedūra. Bet Augstākā tiesa nav tiesīga mainīt neko likuma regulējumā. Tieši tāpat arī Tieslietu padomei nav pat likumdošanas iniciatīvas tiesības.”
Likuma izmaiņas Saeimas Juridiskā komisija solās apsvērt, bet uz Tieslietu padomes ierosinājumu pārcelt trīs Augstākās tiesas tiesnešus uz Rīgas apgabaltiesu reaģēja ar atturēšanos balsojumā. Vēlāk skaidrojot, ka tā būtu tiesnešu pazemināšana amatā un tas dotu pamatu tiesnešiem pašiem meklēt taisnību tiesā, par ko jau tiekot domāts. To apliecina arī Poļakova:
„Vispār mēs esam plānojuši, mēs esam plānojuši griezties Satversmes tiesā, jo, piemēram, Vācijas tiesā mums ir zināmi precedenti, kad tiesnesi no Augstākās tiesas var atbrīvot tikai tādā gadījumā, ja tiek likvidēta visa Augstākā tiesa, nevis viena tās nozare. Tad tiesneši jāiekārto Augstākajā tiesā citās vietās, cits darbs jāpiešķir, un tāda ir tiesu prakse citās civilizētās ES valstīs. Un es domāju, ka, ja šajā jautājumā būtu objektīva attieksme, tad šis jautājums jau būtu atrisināts.”
Bet, pirms sūdzēties par notiekošo Satversmes tiesai, iespējams, tikšot vēl sagaidīts Saeimas balsojums.
Patlaban nav gandrīz nekādu šaubu par to, ka nākamnedēļ paredzētajā Saeimas sēdē deputātu vairākums tiesnešu pazemināšanu amatā neatbalstīs. Un jau tagad tiek spriests par tālākiem risinājumiem. Viens no tiem esot – mēģināt tiesnešiem atrast vietas Augstākās tiesas Senātā.
