Satversmes tiesai būs jālemj – vai mīkstināt tiesnešu izvēles kritērijus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Pagājušā gada nogalē Satversmes tiesā (ST) klusi tika iesniegts kāds pieteikums, kas var būtiski ietekmēt to, kādi cilvēki Latvijā ir tiesīgi spriest tiesu. Pagaidām ST lēmuma vēl nav, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs mierina, ka ne sabiedrība, ne tiesu sistēma izmaiņām neesot gatava. Taču Latvijas Radio mēģināja noskaidrot, kas rosinājis mīkstināt prasības tiesnešu amatu kandidātiem un kā tas viss noticis.

Satversmes tiesai būs jālemj – vai mīkstināt tiesnešu izvēles kritērijus
00:00 / 08:28
Lejuplādēt

Iesniedzējs oficiāli ir anonīms

“Persona H” – šādi ST tiesa paslēpusi identitāti tam cilvēkam, uz kura iesnieguma pamata pērnā gada oktobrī ST ierosinājusi kādu tiesu varai būtisku lietu. Proti, persona H lūdz vērtēt, vai likumā “Par tiesu varu” noteiktais aizliegums kandidēt uz tiesneša amatu cilvēkam, pret kuru izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, ir atbilstošs Satversmei.

ST lietu ierosināja, bet pieteikuma autoru, pamatojoties uz datu aizsardzību, padarīja anonīmu.

Tomēr – tā kā šis process var pavērt durvis tiesneša amata kandidātu prasību mīkstināšanai, ļaujot tiesneša krēslā iesēsties arī cilvēkiem, kas paši saukti pie kriminālatbildības, Latvijas Radio uzskata, ka sabiedrības interesēs būtu zināt, kas ir šī persona H, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta.

Latvijas Radio izdevās noskaidrot, ka pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš ir aktīvi praktizējošs advokāts, kurš nodrošina aizstāvību virknei ietekmīgu cilvēku, tajā skaitā arī smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lietā. Šī tiesvedība šobrīd turpinās.

Rozenbergs uz lūgumu komentēt savu ST iesniegto pieteikumu, Latvijas Radio sniedza rakstisku atbildi: „Šobrīd neko īpaši par šiem jautājumiem komentēt neplānoju. Pēc sprieduma pasludināšanas tad arī būšu gatavs sniegt savu viedokli gan par šo lietu, gan par visiem pārējiem Jūsu jautājumiem, ja tie būs aktuāli.”

Grib būt tiesnesis

Lēmumā par ST lietas ierosināšanu minēti šādi lietas apstākļi: „Pieteikuma iesniedzējs vērsās Tiesu administrācijā ar lūgumu sniegt informāciju par vakantajām tiesneša amata vietām, jo apsver iespēju kļūt par tiesnesi. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka vienīgi apstrīdētā norma neļauj viņam kandidēt uz tiesneša amatu, jo pirms vairākiem gadiem viņš tika saukts pie kriminālatbildības un kriminālprocess pret viņu tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata.”

Detalizētāk pieteikumā argumenti nav izklāstīti, bet ko tad nozīmē vārdu savienojums “kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata”? To skaidroja krimināltiesību eksperts, Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”): „Ir gadījumi, kad cilvēkiem par noziegumu piespriež sodu, un tad viss ir skaidrs, ka viņš ir notiesāts un viņš saņem sodu. Ir gadījumi tomēr, kad cilvēkam sodu nepiespriež un tiesa pat varbūt neskata lietu, bet cilvēks izdarījis noziegumu.”

Situācijas, kurās kriminālprocesu izbeidz uz nereabilitējoša pamata, var būt visdažādākās. Piemēram, noilgums vai likumpārkāpums pastrādāts, esot nepilngadīgam, vai virkne daudzu citu gadījumu. 

„Visos šajos gadījumos notiesājoša sprieduma nav, bet tomēr pārkāpums ir. Pārkāpums ir, bet krimināltiesiskais jautājums – tā problēma, tas konflikts starp apsūdzēto un cietušo ir atrisināts ar citiem instrumentiem,” sacīja Judins.

Kad un pēc kādiem pantiem varētu būt bijis ierosināts kriminālprocess pret Rozenbergu, kā var secināt no pieteikuma ST, Valsts policija nekomentē. Tā kā Rozenbergs pats šobrīd nekādu sīkāku informāciju nesniedz, detalizētāk lietas apstākļus par izbeigto kriminālprocesu Latvijas Radio neizdevās noskaidrot.

Uz ko pretendēja?

Diemžēl līdz galam nav arī skaidrs, kādā tiesneša amatā advokāts Rozenbergs vēlējies nonākt.

Der gan atgādināt, ka pērn augustā pensijā devās Augstākās tiesas senators Pēteris Opincāns.

Tad arī tika izsludināts konkurss uz vakanto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatora amatu. Konkursā pieteicās tikai viens kandidāts un izrādījās, ka viņš neatbilst likuma noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam. Kas ir bijis šis kandidāts, Augstākā tiesa neatklāj, bet apraksts vedina domāt, ka tas varētu būt bijis Rozenbergs. Arī pieteikums ST iesniegts neilgi pēc tam.

Šobrīd Augstākā tiesa nesteidzas ar jauna konkursa organizēšanu šim amatam, to plānots no jauna sludināt tikai apmēram pēc gada. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs noliedza, ka vieta Augstākajā tiesā būtu rezervēta kādam konkrētam kandidātam un ka tagad Augstākā tiesa gaida atrisinājumu ST procesā. 

„Tā ir sakritība, tā ir sakritība. Jāsaka, varbūt neveiksmīga, bet tā ir tīra sakritība,” teica Strupišs.

Viņš skaidroja, ka konkursos neviens nepiesakoties un esot vajadzīgs laiks, lai potenciālie kandidāti Augstākās tiesas senatora amatam nobriestu.

Gatavo atbildi

„Lai sabiedrība uzticētos tiesai, kas šobrīd vēl ir problemātisks jautājums, tiesai jāatbilst kaut kādiem standartiem, turklāt pietiekami striktiem standartiem,” uzskata Strupišs, atbildot uz jautājumu – kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērtē, vai tiesnešu rindās laipni gaidīti cilvēki, kas savulaik nonākuši konfliktā ar likumu?

Strupišs stāstīja, ka Tieslietu padome šobrīd gatavojot savu nostāju šajā ST lietā. To paredzēts apstiprināt 28. janvārī. 

„Šobrīd tas viedoklis ir dominējošais un arī mans, un es domāju, ka arī Tieslietu padomē šo viedokli apstiprinās, ka likumā noteiktais ierobežojums ieņemt tiesneša amatu, ja kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, šobrīd ir samērīgs,” uzskata Augstākās tiesas vadītājs.

Kā kļuva zināms Latvijas Radio, savstarpējās diskusijās gan vērtēta iespēja nedaudz pavērt durvis cilvēkiem ar šādiem kriminālprocesiem, katru gadījumu vērtējot individuāli, taču beigās tam nav bijis atbalsta. „Ne sabiedrība, ne tiesu sistēma nav tam gatava,” piebilda Strupišs.
Līdzīgs viedoklis par šo jautājumu ir arī likumdevējam. Saeima atbildes vēstulē ST norādījusi, ka šādi ierobežojumu tiesnešu amata kandidātiem ir samērīgi ar viņiem uzticētajiem pienākumiem. 

„Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata nemaina faktu, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Noziedzīgu nodarījumu izdarīšana nekādā ziņā neveicina uzticēšanos tiesnesim un cita starpā grauj arī tiesas autoritāti,” teikts Saeimas sniegtajā atbildē.

Gala vārds par to, vai patlaban spēkā esošie ierobežojumi tiesneša amata kandidātiem ir vai nav samērīgi, būs Satversmes tiesai, un izskatās – šī lieta tiesai varētu būt pamatīgs izaicinājums arī iesaistīto personu loka dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti