Pētījuma dati liecina, ka grāmatu lasīšanas intensitāte ļoti būtiski atšķiras. Saskaņā ar aptaujas datiem 10% iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vienu grāmatu, 11% - divas, 10% - trīs vai četras, 9% - piecas līdz deviņas, bet 12% apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir izlasījuši desmit vai vairāk grāmatas. Nevienu grāmatu pēdējā pusgada laikā nav izlasījuši 47,1% aptaujas dalībnieku.
Pēc SKDS iegūtajiem datiem, vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pusgada laikā ir izlasījis 3,3 grāmatas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka sievietes, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir krietni aktīvākas grāmatu lasītājas. Tikai 37% sieviešu apgalvo, ka pēdējā pusgada laikā nav izlasījušas nevienu grāmatu, savukārt vīriešu vidū tādi ir 59%.
Vidēji viena sieviete pusgadā ir izlasījusi 4,4 grāmatas, bet vīrietis – tikai divas.
Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka salīdzinoši aktīvāki lasītāji ir iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem. Šajā vecuma grupā esošie lasītāji sešos mēnešos vidēji ir izlasījuši 3,9 grāmatas. Tāpat lasītkāri ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuri pusgadā izlasījuši piecas grāmatas, kā arī krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri šajā laika periodā izlasījuši 3,8 grāmatas. Tāpat visai aktīvi lasītāji ir dažādi vadītāji, kuri šajā laika posmā izlasījuši 3,9 grāmatas, kā arī speciālisti un ierēdņi, kasi izlasījuši 4,2 grāmatas.
Mazāk aktīvi lasītāji ir iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 34 gadiem, kuri šajā laika posmā izlasījuši vien 2,6 grāmatas, kā arī iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība. Šie iedzīvotāji pusgadā izlasījuši vien 1,9 grāmatas, fiziskā darba strādnieki (2,3 grāmatas) un pašnodarbinātie (2,4 grāmatas).
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā. Tajā piedalījās 1051 respondents vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Par lasīšanu arī LTV „Rīta Panorāmas" sižetā, kurā minēts Eiropā veiktais pētījums un secinājums, ka bērni lasa arvien kūtrāk – tikai 2,9% bērnu prot lasīt ļoti labā līmenī, vāji lasa 17% bērnu. Problēmas sagādā teksti, kas prasa izlasīšanu un izpratni. Eiropas institūcijas nolēmušas veikt pasākumus, lai vājo lasītāju skaitu samazinātu līdz 15%. Igaunijā stāvoklis ir labāks ap 13,7% , Latvijā pāri 15%, Lietuvā ap 23% lasa vāji.
