Publiskot varētu visu valsts un pašvaldību darbinieku grupu atalgojumu vai arī to nedarīt nevienam, bet nevar padarīt publiskas algas tikai vienai grupai - skolotājiem, norādīja tiesībsargs.
Jansons pauda atbalstu iniciatīvai publiskot visas algas un solīja iesaistīties, lai ieceri īstenotu: „Mēģināsim nākamajā gadā pārliecināt valdību un parlamentu.” Viņš norādīja, ka sabiedrībai ir tiesības uzzināt, kā tiek tērēts katrs cents no valsts un pašvaldību budžeta.
Būtiski arī, lai publiskotā informācija būtu precīza: vai nu atlīdzība vai kopējie ienākumi.
Savukārt attiecībā uz pašreizējo ieceri publiskot tikai skolotāju atalgojumu, Jansons to dēvē par negodīgu iniciatīvu no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Tas tiekot darīts brīdī, kad pedagogus pārstāvošas organizācijas sāk norādīt uz problēmām skolotāju atalgojumā.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Ingrīda Mikiško norādīja, ka iniciatīva publiskot skolotāju algas izskan laikā, kad skolotāji cīnās par savu atalgojumu. Tas pedagogus apvaino un mudina strīdēties vēl vairāk.
Jau ziņots, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē tomēr atbalstīja IZM ieceri publiskot skolotāju algas. Kaut arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") likumprojekta izskatīšanas sākumā norādīja, ka par skolotāju algu publiskošanu jālemj nākamajā gadā, jo tas neattiecas uz nākamā gada budžeta jautājumu paketi, ministri tomēr nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā.
IZM pārstāve Evija Papule sākotnēji izteica priekšlikumu pedagogu atalgojumu publiskot skolu mājaslapās bez personu datiem, tomēr šādu ieceri valdība neatbalstīja. "Es uzteicu IZM gribu normalizēt situāciju, bet diez vai kāds to sapratīs," sacīja premjere. Koalīcijas partijas ceturtdien pauda atbalstu skolotāju algu publiskošanai.
Lai nodrošinātu valsts budžeta mērķdotācijas valsts, pašvaldību un privātpersonu dibināto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai izlietojuma pārskatāmību, kontroli un sabiedrības informētību, IZM izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz pašvaldībām un ministrijām reizi mēnesī publicēt savās mājaslapās tās dibināto izglītības iestāžu pedagogiem izmaksātu atalgojumu. Savukārt privātajām izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma apmērs tiktu publicēts IZM mājaslapā.
Pārejot uz jaunu finansēšanas un darba samaksas modeli, jāatspoguļo pedagogu esošais atalgojuma līmenis, lai sabiedrībā radītu priekšstatu un izpratni par pedagoga atalgojuma pieauguma nepieciešamību un darba laika noteikšanu, kas ir atšķirīgs no izglītojamajam mācību gadā noteiktās slodzes, uzsver ministrija.
IZM patlaban intensīvi strādājot, lai ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādi saistīto normatīvo aktu pieņemšana valdībā notiktu nākamā gada maijā. Saskaņā ar modeļa aprobācijas laika plānu no šā gada oktobra līdz decembrim notiek jaunā modeļa - pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba nedēļas - aprobācija dažādu izglītības pakāpju un pēc skolēnu skaita lieluma ziņā dažādās skolās, kurā ir iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju.
Savukārt aprobācijas otrais posms no nākamā gada janvāra tiks sākts visās vispārējās izglītības iestādēs, bet trešajā posmā aprobācija tiks sākta arī interešu, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, pirmskolas un speciālās izglītības iestādēs un sporta skolās.
