Te nozīme patiešām ir vārdam „atsaucīgākajām”. Tiesībsarga birojs uzrunāja visas 119 Latvijas pašvaldības, aicinot to laikrakstos un mājaslapās ievietot skaidrojumus par labu pārvaldību un ik mēnesi vienu no septiņām karikatūrām. Vairāk nekā puse pašvaldību piekrita, bet vairākas neatbildēja vai pat izturējās noraidoši.
„Nav noslēpums, ka bieži vien tiek pielietots jēdziens laba pārvaldība, laba pārvaldība, laba pārvaldība…” norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. Tomēr, lai arī par šo tematu runā daudz, joprojām birojā mēdz ienākt sūdzības par gadījumiem, kad ierēdņi ir nepieklājīgi, birokrātiski, notiek futbolēšana.
Tāpēc Tiesībsarga birojs nolēma: jāskaidro, kas tad īsti ir laba pārvaldība, un atlasīja septiņas aktuālākās tēmas.
„Piemēram, pieklājība. Tā ir viena no labas pārvaldības pazīmēm,” saka Ruta Siliņa.
“Valsts pārvaldes vai pašvaldības atklātība, godaprāts, pieejamība, atbildība, pretimnākšana un saprātīgums – tās ir labas pārvaldības pazīmes, par kurām septiņu mēnešu garumā ar dažādām karikatūrām skaidrosim, kas tas tāds ir,” stāsta Siliņa.
Tiesībsarga birojs uzrunāja visas 119 Latvijas pašvaldības, aicinot to laikrakstos un mājaslapās ievietot skaidrojumus par labu pārvaldību un ik mēnesi vienu no septiņām karikatūrām.
Piemēram, pirmā karikatūra skar pieklājības tēmu – tajā pa valsts iestādes ēkas logu redzami sabļaujamies divi cilvēki; klients kliedz: „Bardaks, kur ir jūsu vadība”, uz ko ierēdne: „Neko nezinu, tā nav mana kompetence.'' Savukārt ārā garāmgājējs sunītim saka: „Izdzirdēju kādu rejam, un nodomāju, ka tas esi tu”. Tiesībsarga birojs te komentē, ka pieklājībai jābūt abpusējai.
Vairāk nekā puse pašvaldību piekrita informāciju un karikatūras savos izdevumos publicēt. Piemēram, Pļaviņu novada dome ievietoja karikatūru domes mājaslapā.
„Es uzskatu, ka pašvaldībai jābūt pieklājīgai, jāievēro labas pārvaldības noteikumi un ieteikumi, un tas jau nekas īpašs tāds nav, un mēs to publicējam. Un, ja vēl tiesībsargs to lūdz..” stāsta Pļaviņu pašvaldības vadītāja Gunta Žilde.
Daļa pašvaldību bija kritiskas.
„Mēs nenodarbojamies ar viens otra ķengāšanu, no tā nekas labāks nebūs,” norāda Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis.
Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe vispirms teic, ka pašvaldības iepriekšējā sadarbība ar tiesībsargu bērnu nama lietā neesot liecinājusi par karikatūrās attēlotajiem labas pārvaldības principiem.
„Mums ir papildu finansējums nepieciešams, lai mēs varētu novada vēstīs ielikt šīs karikatūras, papildu lapa nāk klāt, treškārt, karikatūras ir sliktas kvalitātes, tur pat izlasīt nevar, kas tur ir uzrakstīts,” saka Sproģe.
Arī Rojas novada dome negrasās Tiesībsarga biroja piedāvātās karikatūras un skaidrojumus publicēt savā pašvaldības izdevumā.
„Kā prioritāte šajā izdevumā ir informācija, kas nāk no pašvaldības un ko būtu nepieciešams zināt novada iedzīvotājiem. Mēs jau to avīzi nevaram pārtaisīt par bilžu grāmatu,” skaidro domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Arī Rīgas domei pārstāve Laila Ivāna norāda, ka Rīgas dome savos informatīvajos resursos neievieto citu iestāžu sagatavotus materiālus.
„Es domāju, ka tiesībsargam ir ļoti daudz citu iespēju, kā šādu informāciju sabiedrībai piedāvāt,” viņa piebilst.
Vairākas pašvaldības Tiesībsarga biroja aicinājumam pat neatbildēja, tā birojā viešot bažas par labas pārvaldības ievērošanu - ja jau pašvaldība birojam neatbild, vai tā atbildēs uz vēstulēm saviem iedzīvotājiem.
