Piemēram, Tiesībsarga birojs norāda, ka nav skaidru un viennozīmīgu argumentu, kāpēc nedzemdējušām sievietēm liegt ziedot olšūnas.
Saeimas sociālo lietu komisija virzīšanai trešajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai pie ģimenes ārsta, kurš apmācīts sniegt šādu konsultāciju.
„Sievietei, grūtniecei, kura domās paturēt vai nepaturēt bērniņu būs tiesības izvēlēties citas ārstniecības personas, ne tikai ģimenes ārstu un ginekologu. Par to komisija ir nobalsojusi. Esam ieklausījušies Veselības ministrijas aicinājumā, ka tas tomēr prasīs apmācīt ārstniecības personas, jo ir jābūt ļoti labam speciālistam, lai varētu sniegt šādas konsultācijas (..),” stāsta sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).
Barča piebilda, ka šobrīd arī vēl nav zināms, cik tas varētu izmaksāt.
Savukārt pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena kritizē Sociālo lietu komisijas lēmumu, norādot, ka arī citās valstīs šāda prakse neesot. „Ņemot vērā mūsu milzīgās veselības aprūpes vajadzības, tērēt naudu lietām, kam nav jēgas un nav būtiska ieguldījuma, tad tas ir bezatbildīgi. Ārstiem nav vajadzīga atsevišķa apmācība. Ir vēl arī pēcapmācība,” saka Olsena.
Vēl spraigākas diskusijas Sociālo lietu komisijas sēdē raisīja jau arī grozījumu likumprojektā ierakstītais, ka par dzimumšūnu donoru var kļūt tikai dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Deputātu domas šajā jautājumā dalījās, piemēram, Hosams Abu Meri („Vienotība”) norādīja, ka nav zinātnisku pierādījumu, ka nedzemdējušām sievietēm pēc olšūnu ziedošanas var iestāties būtiskas veselības problēmas, ir tikai atsevišķu Latvijas speciālistu viedokļi. Tādu pauda arī deputāts Andris Buiķis (VL-TB/LNNK):
„Sieviete var nolemt, ka nebūs māte. Viņai ir 18 un 19 gadi un viņai tā liekas. Pienāk 25 gadi, un viņa satiek vīrieti un grib kļūt māti. Taču viņa četras reizes to naudu ir pelnījusi, un var vairs nebūt māte.”
Savukārt Tiesībsarga birojs šo jautājumu skatīja no cilvēktiesību viedokļa un norāda, ka nav skaidru un viennozīmīgu argumentu, kāpēc nedzemdējušām sievietēm liegt ziedot olšūnas. „Dalīt sievietes dzemdējušās un nedzemdējušās sievietes būtu nesamērīgi, jo risks, ka pēc šīm manipulācijām var rasties kaut kāds veselības risks var būt gan dzemdējušām, gan nedzemdējušām sievietēm. No cilvēktiesību viedokļa svarīgi pieminēt, ka privātā dzīve var nozīmēt pieņemt tādus lēmumus, kas pārējai sabiedrībai var šķist nepieņemams. Sieviete ir izvēlējusies nākotnē nekļūt par māti. Tas ir respektējams,” norāda tiesībsarga biroja pārstāve Kristīne Pakārkle.
Saeimas Juridiskais birojs savukārt lūdza Saeimas sociālo lietu komisiju vēlreiz rūpīgi izskatīt šo pantu, kas paredz liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, jo, biroja ieskatā, šāds ierobežojums būtiski skar Satversmē aizsargātās pamattiesības. Nākošā diskusija par šo jautājumu notiks 3.maijā, kad tas būs izskatīts Sabiedrības veselības apakškomisijā, un Saeimas Sociālo lietu komisija lems par atkārtotu virzīšanu trešajam lasījumam.
