Ūsiņa diena ir viena no latviešu gadskārtām, kas iezīmē viduspunktu starp pavasara un vasaras saulgriežiem. Tas ir laiks, kad kokiem saplaukušas lapas, saule pakāpusies augstāk un pirmoreiz pieguļā tiek izlaisti zirgi.
Folkloras kopu ''Laiva'' un ''Ceļteka'' vadītāja Anda Ābele pastāstīja ka Ūsiņa dienas atzīmēšana ir sava ganāmpulka, savas dzimtas zirgu, sava īpašuma nodrošināšana caur rituāliem, caur darbībām, ko ik gadus izdara, lai visi būtu veseli, spēcīgi un dzīvespriecīgi, kā arī, lai būtu laba raža. "Un ja zirgs būs vesels un spēcīgs, tad var cerēt uz labu ražu," viņa piebilda.
Ūsiņa dienas simbols ir zirgs. Dažkārt šo dienu mēdz dēvēt arī par pieguļnieku svētkiem, kurā daudzi rituāli veltīti stiprajam dzimumam. Kopējai rīcībai vīri un sievas apvienojas līdz ar rituālā ugunskura iekuršanu.
Svētes Dievturu draudzes vadītājs Andris Žukovskis paskaidroja, ka Ūsiņu rituālā faktiski tiek izspēlēti vīrišķās enerģijas veicināšanas un vairošanas dažādas mistērijas. Ticējumi vēsta, ka Ūsiņa diena jāsagaida ar lielu trokšņošanu un rībināšanu, kas simbolizē pirmo pērkonu. Šajā dienā ticis rīkots arī zirgu tirgus.
Tērvetē, kas jau izsenis bijusi slavena ar saviem zirgiem, Ūsiņa dienas tradīcija tiekot atzīmēta jau vismaz piecus gadus. Gandarīti par to esot ne tikai folkloristi un citi interesenti, bet arī zirgi.
Zirgu saimniece Augēnija Rulle saka, ka zirgi pēc svētkiem neslimo un daudz labāk jūtas. "Ir kāds labums, es arī labprāt piekrītu piedalīties šajās svinībās un Ūsiņu svinēšana tiešam ir ļoti laba doma," viņa piebilst.
