Deputāte arī norādīja, ka vecā finansējuma sistēma, proti, naudas piešķīrums ik gadu no valsts budžeta, ir vislielākais trūkums jaunajā topošajā sabiedrisko mediju likumā. Tērauda uzskata, ka šis finansējuma modelis nākotnē tomēr būtu jāmaina.
“Finansējuma sistēma sabiedriskajiem medijiem patiešām ir vislielākais trūkums jaunajā likumprojektā, ka mēs neesam varējuši atrast konsensu par jaunu sistēmu. Tamdēļ jaunajā likumprojektā diemžēl saglabājas vecā sistēma – valsts budžeta piešķīrums reizi gadā,” atzina Tērauda.
Bet ir arī labās ziņas – šī brīža budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, norādīja Tērauda.
“Manuprāt, šis ir jautājums, pie kura nedrīkst apstāties strādāt, tāpēc šobrīd vēl ir diskutējams priekšlikums pārejas noteikumos šajā likumprojektā noteikt pienākumu jaunajai mediju padomei ne tikai gatavot koncepciju par abu mediju apvienošanos nākotnē, bet arī piedāvāt koncepciju Saeimai par finansēšanas sistēmas maiņu,” norādīja Tērauda.
Viņa pauda, ka Eiropā ir daudz mediju finansēšanas modeļu, kas nodrošina prognozējamu mediju finansējumu un neatkarību un, izvērtējot šīs sistēmas, varēs atrast to, kas būtu piemērota tieši Latvijai.
Tērauda intervijā Latvijas Radio atzina, ka joprojām nav panākta vienošanās, kā varētu iecelt sabiedriskā medija galveno redaktoru – vai to ieceltu uzņēmuma valde vai sabiedrisko mediju padome.
