Sadaļas Sadaļas

Tas nebija 1.aprīļa joks: pulksteņu grozīšanas rituāls, ko veicam jau 40 gadu

Latvijas un citu Eiropas valstu iedzīvotājiem naktī no sestdienas uz svētdienu atkal nāksies pārregulēt savus pulksteņus, lai nozagtu sev stundu miega un pārietu uz vasaras laiku. Divreiz gadā veicamais pulksteņu grozīšanas rituāls Latvijā tiek īstenots jau 40 gadu, kopš 1981.gada 1.aprīlī energoresursu taupīšanas nolūkā šo sistēmu ieviesa visā PSRS teritorijā.

Padomju režīms centās pārliecināt iedzīvotājus, ka no vasaras laika ieviešanas visiem būs milzīgs labums. Valsts ekonomika ietaupīs miljardiem kilovatstundu elektroenerģijas, bet katrs no mums iegūs vienu stundu gaišā dienas laika.

“Padomju zinātnieki izdarīja speciālus pētījumus, kas parādīja, ka pāreja uz vasaras laiku ne tikai kaitīgi neietekmēs organismu, bet, tieši otrādi, atnesīs labumu.

Dienas gaismas stundu pēc darba varēs izmantot, lai atrastos svaigā gaisā, aktīvi atpūstos, nodarbotos ar sportu,” 1981. gada martā rakstīja Saldus rajona laikraksts “Padomju Zeme”.

Liepājas laikraksts "Komunists", 1981. gada 28. martā

Okupanti diktē savu laiku

Patiesību sakot, “progresīvais” padomju režīms bija krietni atpalicis no kapitālistiskās pasaules, kas enerģijas taupīšanas nolūkā vasaras laiku ieviesa jau krietni agrāk. Viens no vasaras laika mērķiem ir ietaupīt elektrību, jo vakaros ilgāk ir gaišs un iespējams samazināt mākslīgo apgaismojumu.

Savulaik jau amerikāņu valstsvīrs un zinātnieks Bendžamins Frenklins, 18. gadsimta beigās strādājot par ASV vēstnieku Francijā, mudināja Parīzes iedzīvotājus no rītiem celties agrāk, lai ietaupītu sveces.

Nopietnākas idejas par vasaras laika ieviešanu parādījās 20. gadsimta sākumā; vasaras laiks daudzviet Eiropā tika ieviests Pirmā pasaules kara laikā, kad vajadzēja taupīt militārās rūpniecības vajadzībām nepieciešamās ogles.

Pirmā pasaules kara un pēckara gados eksperimenti ar vasaras laika ieviešanu sākās arī Latvijā, bet tas bija juku laiks, kad dažādi Latvijas reģioni atradās dažādu spēku kontrolē, tādēļ iedzīvotājiem nācās pieskaņot savus pulksteņus valdošās varas norādēm.

Līdzīgs process notika arī Otrā pasaules kara laikā, kad energoresursu taupīšana atkal kļuva ļoti aktuāla. Latvijas teritorijā vasaras laiku ieviesa nacistiskās Vācijas okupācijas režīms. “Lielvācijā, sākot ar 3. aprīli pulksten 2, atkal ieviesīs vasaras laiku. Pāreja uz vasaras laiku notiks arī Latvijā. Tādēļ visi pulksteņu rādītāji 3. aprīlī pulksten 2 naktī jāpabīda vienu stundu uz priekšu,” rakstīts paziņojumā, kas 1944.gada martā publicēts laikrakstā “Tēvija”.

Laikraksts "Kurzemes Vārds", 1943. gada 20. martā

Krievija un Baltkrievija atteikušās

Pašlaik pāreja uz vasaras laiku notiek gandrīz visās Eiropas valstīs, izņemot Islandi, Krieviju, Baltkrieviju un Gruziju. Tas ir ļoti nepopulārs rituāls: pirms pāris gadiem starptautiskā aptaujā 84% Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju pauda viedokli, ka vajadzētu atteikties no pulksteņu grozīšanas divreiz gadā. Taču politiķiem joprojām nav izdevies vienoties, kā īstenot reformu, kas Eiropas Savienībā ļautu atteikties no vasaras laika.

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Latvijas valdība pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma iestājusies par pāriešanu un palikšanu pie vasaras laika, bet šī nostāja ir jāsaskaņo gan ar kaimiņvalstīm, gan ar citām Eiropas Savienības valstīm. Krievija un Baltkrievija jau kopš 2011. gada ir atteikušās no pulksteņu grozīšanas divreiz gadā.

Latvijā oficiāli pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā pulksten 3 naktī, bet droši vien tikai īpaši apzinīgi cilvēki ceļas nakts vidū, lai pārregulētu pulksteni. Neraugoties uz atgādinājumiem presē, televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, katru gadu netrūkst cilvēku, kas pamanījušies aizmirst par pulksteņa grozīšanu.

Par laimi, svētdienā ir mazāks risks nokavēt darbu vai kādu īpaši svarīgu pasākumu. Tomēr pavasarī “nozagtā” stunda daudziem cilvēkiem sagādā nopietnas problēmas, jo organismam ir grūti pierast pie jauna dzīves ritma.

Darbaļaužu atbalsts

1981. gadā, aģitējot par vasaras laika ieviešanu, padomju vara centās pārliecināt pilsoņus, ka šis lēmums nāks par labu gan valsts tautsaimniecībai, gan cilvēku veselībai. “Es priecājos, ka sešus mēnešus mēs dzīvosim un strādāsim pēc vasaras laika. Gaļas kombināts ievērojami ietaupīs kurināmo un elektroenerģiju,” Balvu rajona laikrakstam “Vaduguns” stāstīja vietējā gaļas kombināta direktora vietnieks Viktors Ščetņikovs.

“Pirmo nedēļu būs grūtāk, kamēr cilvēki pieradīs pie jaunā ritma. Droši vien rītos būsim mazliet miegaini, bet tas ātri pāries. Ieguvums būs arī atpūtas ziņā: pēcpusdienā ilgāk varēs pastrādāt piemājas dārziņā, lasīt sēnes un ogas mežā.”

Pēc diviem gadiem, 1983. gada martā, kompartijas laikraksts “Cīņa” secināja, ka vasaras laika ieviešana devusi “milzīgu labumu”. “Daudzās vēstules, ko saņem varas iestādes, liecina, ka šis pasākums tiek vienprātīgi atbalstīts. Katrs no mums ir ieguvis vienu stundu gaišā laika,” vēstīja “Cīņa”.

Lembergs protestē pret Šķēles eksperimentu

Vasaras laika pretinieki jau droši vien ir aizmirsuši 2000. gada vasaru, kad premjera Andra Šķēles valdība pavasarī bija nolēmusi neveikt pāreju uz vasaras laiku. Tovasar daudzi žēlojās, ka no rīta nav iespējams pagulēt, jo aiz loga bija ļoti gaišs, savukārt vakarā ātrāk iestājās tumsa. Ja mēs tagad nepagrieztu pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, tad ap Jāņiem saullēkts būtu jau ap pulksten 3.30 no rīta, bet saulriets būtu jau ap 21.20 vakarā.

2000. gada eksperiments izpelnījās pārsvarā negatīvas atsauksmes, pat Ventspils mērs Aivars Lembergs sacerēja vēstuli valdībai, paužot viedokli, ka “absurdi prasīt Latvijai dzīvot vienā laikā ar Berlīni, kas atrodas 900 kilometru attālumā”.

Daži ieteica saglabāt vasaras laiku, bet rudenī nepāriet uz ziemas laiku.

Atzinīgi par pāreju uz vasaras laiku izsakās daudzi zemnieki, jo vasaras laiks palīdz efektīvāk izmantot rīta un vakara stundas. Arī pilsētniekiem ir iespēja pēc darba dienas beigām ilgāk pastrādāt piepilsētas mazdārziņos.

Vasarā vairāk laika atpūtai

Vasaras laika atbalstītāji apgalvo, ka tas palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu par 0,3% līdz 0,5%. Tomēr dažādos pētījumos parādās ļoti atšķirīgi dati. Daži zinātnieki uzskata, ka vasaras laiks īstenībā palielina enerģijas patēriņu, jo aktīvāk tiek darbinātas gaisa kondicionēšanas iekārtas.

Par vasaras laiku noteikti priecājas tūrisma nozares pārstāvji, jo vasaras vakaros tūristiem ir iespēja ilgāk izmantot dažādus pakalpojumus (un tērēt savu naudu). Tas ir īpaši svarīgi tādās valstīs kā Latvija, kur tūrisma sezona ir diezgan īsa.

Gaišie vakari arīdzan mudina cilvēkus pavadīt vairāk laika brīvā dabā, kas nāk par labu viņu veselībai, piemēram, cilvēka organisms saules gaismā saražo vairāk D vitamīna.

Pētījumi apstiprina, ka vasarā cilvēki mazāk skatās televizoru, toties biežāk pievēršas aktīvai atpūtai. Tāpat gaišos vasaras vakaros notiek mazāk ceļu satiksmes negadījumu, samazinās arī noziedzība.

Tomēr citi pētījumi rāda, ka pulksteņa grozīšana var negatīvi ietekmēt cilvēka organisma bioritmu, tādēļ palielinās infarkta un citu slimību risks. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka pēc pārejas uz vasaras laiku daudzi cilvēki jūtas neizgulējušies un kļūst nervozi.

Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents Normunds Limba nesen LTV raidījumam “4. studija” atzina, ka no medicīniskā viedokļa pulksteņa grozīšana ir kaitīga veselībai, galvenokārt imunitātei. "Ārsti priecātos, ja tos pulksteņus nevajadzētu grozīt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt