2018. gadā Eiropas Komisija ierosināja pēc 2021. gada 28. marta pārtraukt ikgadējo pāreju uz vasaras vai ziemas laiku, ļaujot ES dalībvalstīm izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Tomēr pagaidām gala lēmums vēl nav pieņemts.
"Mēs arī kā Latvija valdības līmenī apstiprinājām, ka mēs esam gatavi atteikties no laika grozīšanas un palikt vasaras laikā," uzsvēra Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs, piebilstot, ka arī tuvākajām kaimiņvalstīm būtu jāsaskaņo šī izvēle.
Latvijas valdība pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma ir iestājusies par pastāvīgu vasaras laiku, tomēr šī pozīcija nav galīga. Baltijas valstu premjeri ir vienojušies par vienu kopīgu laika zonu. Savukārt Igaunija vēlas būt vienā laika zonā ar Somiju, bet Somijas valdība izteikusies par palikšanu pie ziemas laika.
"Šobrīd diskusijas nenotiek, līdz ar to arī paliek spēkā esošā kārtība, kad katra valsts, gan Latvija, gan arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, groza laiku divreiz gadā," sacīja Freibergs.
Pašlaik dienas kārtībā ir aktuālāki veselības jautājumi, Ekonomijas ministrijas pārstāvis norādīja. Viņš pieļāva, ka sarunas varētu atsākties ne ātrāk kā pēc gada vai diviem.
Pirms 3 gadiem visu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptaujas rezultāti norādīja, ka 84% no aptaujātiem atbalsta sezonālās laika maiņas atcelšanu. Arī raidījuma "4. studija" aptaujātie Latvijas iedzīvotāji bija vienisprātis, ka pāriešana uz vasaras vai ziemas laiku ir lieka.
Agrāk kā galvenais arguments par labu pulksteņa griešanai tika minēti ekonomiskie apsvērumi, taču šobrīd puse pasaules no šīs aktivitātes jau ir atteikusies.
"No ekonomiskā viedokļa es pilnīgi pievienojos, ka vairs nav mūsdienu [..] laikmetā nepieciešams bīdīt šo laiku, jo [..] no veselības viedokļa ir daudz vairāk risku jeb problēmu, kuras mums parādās," skaidroja veselības treneris Māris Žunda. Viņš uzsvēra, ka augstākais risks ir saistīts ar sirds asinsvadu sistēmas darbību – ir lielāks risks iegūt sirdstrieku.
"Izmaiņas mūsu miega kvalitātē ļoti būtiski ietekmē nākamo risku, kas ir saistīts ar enerģiju nākamajā dienā, ar smadzeņu darbību jeb kognitīvām funkcijām, un tas rada darba spēju samazinājumu," piebilda Māris Žunda.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents Normunds Limba piekrita, ka no medicīniskā viedokļa pulksteņa griešana ir kaitīga veselībai – galvenokārt imunitātei. "Ārsti visi priecātos, ja tos pulksteņus nevajadzētu griezt. Arī vesels cilvēks, jauns cilvēks adaptēsies divu līdz piecu dienu laikā. Protams, veciem un slimiem tas prasīs vairāk laika un tas būs sāpīgāk," viņš sacīja.
Māris Žunda skaidroja, ka cilvēka iekšējais bioloģiskais pulkstenis nosaka ritmu, pēc kura dzīvot. "Ja mēs kaut ko šajā ritmā mākslīgi izjaucam, tas ietekmē visvairāk mūsu miegu," skaidroja Žunda, piebilstot, ka tas atstāj sekas nervu sistēmas darbībā.
Arī mājdzīvniekiem grūti pielāgoties jaunam ritmam, citam ēdienreižu laikam.
Lai pāreja uz vasaras vai ziemas laiku būtu mazāk “sāpīga”, eksperti ieteica savlaicīgi sākt pielāgot dienas ritmu. "Cilvēkiem gados un cilvēkiem ar hroniskām vainām vajadzētu pirms šī pulksteņa griešanas laika – nedēļu vai divas – pamazām pielāgot savu miega ciklu jaunajam, topošajam. Tātad, ne pa stundu, bet pa minūtēm desmit pietuvoties tam jaunajam režīmam," skaidroja Normunds Limba.
Pāreja uz vasaras laiku šogad Latvijā notiks 28. martā.
