Tā kā Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Līdz ar to vasaras laiks būs spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.3 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 – vienu stundu atpakaļ.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Sākotnējais mērķis laika maiņai – ekonomija
Mūsdienīgajām viedierīcēm laika maiņa notiek automātiski, bet, kā stāstīja kultūrtelpas “Pulksteņu māja” saimnieks Juris Zborovskis, ar senākajiem laika skaitītājiem neesot tik vienkārši.
“Uz priekšu pulksteni var pagriezt viegli, bet atpakaļ mehānisko pulksteni griezt nevar. Ar parastajiem pulksteņiem kam nav zvanīšanas funkcijas ir vieglāk - ņem un griez, bet pulksteņiem, kas sit stundas ir jāgaida kamēr izsist gan pusstundu, gan stundu,” sacīja Zborovskis.
Zborovska un viņa sievas Ievas izveidotajā kolekcijā ir vairāk nekā divi simti dažādu pulksteņu, kas ražoti pagājušā gadsimtā. Senākie - trīsdesmitajos gados, bet jaunākie padomju laika beigās. Visi “tikšķētāji” gan nepiedzīvošot vasaras laiku. Arī kolekcijas saimnieki labprāt vienreiz izbeigtu šo lēkāšanu starp ziemas un vasaras laiku.
“Pulksteņu mājas” saimniece atzīmēja: “Man personīgi nepatīk, jo ļoti grūti pielāgoties organismam. Man tas [pielāgošanās periods] prasa nedēļu vai divas. No rīta nevar piecelties.” Ja varētu izvēlēties, tad Zborovska izvēlētos palikt vasaras laikā.
Pirms diviem gadiem Eiropas Parlaments atbalstīja pārejas uz ziemas un vasaras laiku atcelšanu no 2021. gada. Tomēr šī iniciatīva atlikta, un šonakt pulksteņu rādītājus vēl negriezīsim pēdējoreiz.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Freibergs skaidroja: “Bija diskusijas. Sākās arī nacionālās diskusijas, kur katra valsts savā līmenī diskutēja ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem, bet vēl nenonāca pie gala viedokļa, un attiecīgi šis jautājums nav apstiprināts, un pastāvošā kārtība paliek spēkā.”
Sākotnējais mērķis pulksteņa rādītāju grozīšanai divreiz gadā bijusi ekonomija.
“Tas pozitīvais no pārejas uz vasaras laiku mūsu laika zonā ir vairāk gaišais laiks, līdz ar to tūrisma aktivitātes iegūst. Darbs divās maiņās varbūt .. vēl kaut kādas tādas lietas, bet tie sākotnējie iemesli – rūpnieciskie un elektroenerģijas ietaupījumi - nav tādu pārliecinošu argumentu vai aprēķinu,” atzīmēja Freibergs.
KONTEKSTS:
2018. gadā Eiropas Komisija (EK) ierosināja pēc 2021. gada 28. marta pārtraukt ikgadējo pāreju uz vasaras vai ziemas laiku, ļaujot ES dalībvalstīm izvēlēties, vai pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.
