Savas filmas pirmizrādes priekšvakarā Elmārs Sauka pārskata mūža garumā filmēto un atzīst, ka safilmēto lentu kopgarums būšot ap 20 kilometriem – tieši tik, cik no Lubānas līdz Švānam.
Elmārs Sauka kameru rokās pirmo reizi paņēmis, vēl būdams jauns puika. „Man jau tā laime ir bijusi piedzīvot tos laikus, kad Lubānā skolā sāka rādīt mēmās filmas un pēc tam piedzīvot tos laikus, kad Rūdolfs Šmits rādīja pirmo skaņu filmu Lubānā,” saka kinoamatieris.
Gadu gaitā filmēts it viss, sākot no ikdienišķiem sadzīves notikumiem līdz pat svarīgiem vēsturiskiem brīžiem pilsētiņas dzīvē. „Visi šie laiki tika iemūžināti – i Atmodas laiks, i filmas par zemessargiem un par leģionu, jo es uzskatu, ka zemessargi ir leģiona gaitu turpinātāji,” stāsta Sauka.
Pirmizrāde pulcēja daudz lubāniešu. Vecākajai paaudzei tās ir vēl dzīvas atmiņas, patiess aizkustinājums un tikšanās ar tiem, kurus šajā dzīvē vairs nesatikt. Savukārt jaunajiem tā ir jauna izziņa, jo skolas programmā dzimtās mazpilsētiņas vēstures loki nav iekļauti.
„Tā jau viņš ir rādījis šad tad, bet tā kā visu kopumā – tā viņš pirmo reizi,” stāsta lubāniete Mirdza Nagle, kura uz filmas pirmizrādi atvedusi līdzi arī mazmeitu.
„Daļēji esmu jau redzējusi kaut ko vispār no visa tā... (emocionāla pauze) man grūti par to runāt...” atzīst lubāniete Ausma Karvene.
Lubānas novada kultūras darba organizatore Ilze Kraukle uzsver filmas paliekošo nozīmi: „Man liekas, ka mūsu mazbērni būs ļoti pateicīgi, ka viņi varēs ieraudzīt Lubānu, kāda tā izskatījās pirms daudziem gadiem un tagad.”
