Jelgavas ielā Kalnciema rūpnieciskajā zonā nu jau vairākas nedēļas strādā buldozeri. Tur nojauktas virkne ēku, kas bija paliekas no kādreizējā minerālvates ražošanas kompleksa. Vairāk nekā pushektāra teritorijā daži veco ēku milzu karkasi atstāti. Tos attīrītajā zemes gabalā plānots apjozt ar jaunām fasādēm, veidojot topošo nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Dienā, kad objektu apmeklē Latvijas Radio, tur paveiktos darbus apskata arī pats uzņēmējs - kompānijas «EcoLead» valdes loceklis Ruslans Zigura no Igaunijas.
«Pašlaik šeit norisinās nolietoto akumulatoru rūpnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta. Pirmais etaps noslēgsies šā gada beigās.
Ja viss būs veiksmīgi un tiesas lēmums būs mums par labu, kaut kad 2020.gadā rūpnīcai vajadzētu sākt darbu.
Par iedzīvotāju strīdu pat nezinu, ko lai saku. Mēs visu darām pareizi, saskaņā ar likumu, neizprotam, kur te ir pietrūcis dialoga. Līdz šim divās tiesu instancēs esam uzvarējuši, tāpēc neredzu iemeslu, kādēļ arī trešā instance nelemtu mums par labu,» klāsta Zigura.
Kamēr Augstākās tiesas lēmums iedzīvotāju strīdā pret Jelgavas novada domi par zaļo gaismu uzņēmējam gaidāms ap maija vidu, būvdarbi potenciālās rūpnīcas teritorijā rit pilnā sparā.
«Vai viņi pirmās kārtas beigās liek tādas vai citādas iekārtas, tas atkarīgs no tiem tiesas rezultātiem. Šobrīd mēs pēc projekta uzbūvējam visas fasādes, taisām smuku ēku - no ārpuses tā izskatīsies kā jauna; sakārtojam visus komunikāciju pieslēgumus, uztaisām katlu māju, lai tā ēka nebojājas tālāk; un tad viņi gaida tiesas lēmumus un skatās, kas notiks tālāk,» stāsta darbu vadītājs Guntars Frīdenbergs no firmas «INOS».
Tiesai būs jāizšķiras, vai Jelgavas novada dome drīkstēja kompānijai «EcoLead» atļaut ienākt Kalnciemā un tieši tajā vietā.
Nepilns tūkstotis kalnciemnieku ir parakstījušies pret akumulatoru pārstrādes rūpnīcu netālu no dzīvojamā masīva un 50 metrus no Lielupes. Viņus baida uzņēmēja iecere pārstrādāt līdz 15 tūkstošiem tonnu veco akumulatoru gadā, saražojot teju deviņus tūkstošus tonnu svina.
Dome savukārt priecājas par solītajām 8,5 miljonu eiro investīcijām un 42 jaunām darbavietām. Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Dainis Keidāns līdzīgi kā citi «zaļzemnieka» Ziedoņa Caunes vadītās Jelgavas novada domes darbinieki ir nostrostēts ar medijiem nerunāt un aicina vērsties pie sabiedrisko attiecību speciālistiem.
Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka tāda ražotne ir pretrunā ar teritorijas plānu, kas aizliedz tur pasliktināt cilvēku veselību. Salīdzinoši netālu ir skola, bērnudārzs, sociālais centrs, daudzstāvu un privātmāju masīvi. Latvijā gan nav likuma, kas noteiktu attālumu normas.
Iedzīvotāju bailes pauž kalnciemniece un arī domes opozīcijas deputāte Irina Dolgova no «Saskaņas»: «Būs bīstamo atkritumu pārstrāde, būs dūņas, kuru sastāvā - kā projektā redzams - ir alumīnijs, antimons, arsēns, dzelzs, svins, alva, kadmijs, varš, sarkanais fosfors, selēns un daudzi citi - gandrīz visas šis vielas un savienojumi ir toksiski, nāvējoši, bīstami un viegli uzliesmojoši.
Paredzētajā ražotnē nedrīkst strādāt sievietes un vīrieši reproduktīvā vecumā. Šīm vecuma grupām un cilvēkiem aizliegts strādāt ražotnē, bet dzīvot turpat aiz žoga - drīkst, jo tas ir Kalnciema centrs.»
Pašu uzņēmēja ieceri iedzīvotāji slavē, taču ne tik tuvu upei un cilvēku dzīvesvietām. Pret akumulatoru pārstrādi iebilduši arī vides un veselības sargi, Olaines un Jūrmalas domes. Taču Jelgavas novada dome, negaidot tiesas spriedumu, jau izsniegusi būvatļauju. Tas bažas radījis par nozari atbildīgajā Ekonomikas ministrijā.
«Būvatļauju nevar izdot, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Ja tas ir apstrīdēts, no juridiskā aspekta - viņa nav, līdz ar to būvatļauju nevarēja izdot. Tiesvedība nav beigusies. Jautājums arī no mūsu puses - kāpēc izdota būvatļauja? Tuvākajā laikā mēs būvvaldei lūgsim paskaidrot, kā sanācis, ka šobrīd objekts tiek būvēts, kāpēc notiek būvdarbi,» sola ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs.
Ekonomikas ministrija nepieciešamības gadījumā grasās vērsties pie pašvaldību darbu uzraugošās ministrijas.
Uzņēmums «EcoLead» ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēdzis līgumu par 560 tūkstošu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas piesaisti. Taču aģentūrā norāda, ka neatbilstību vai pārkāpumu gadījumā uzņēmējs atbalstu nesaņems.
