Jelgavas novada Līvbērze ir neliels ciemats un pagasta centrs 15 kilometru no Jelgavas. 18. martā te darbu uzsāka Līvbērzes jauniešu iniciatīvas centrs.
Erita un Sāra mācās 8. klasē vietējā pamatskolā, 10. klases skolniece Melānija uz centru brauc no Jelgavas. Mēnesī centru apmeklē 30 jaunieši, galvenokārt, līdz 18 gadu vecumam. Meitenes Latvijas Radio izrāda centra telpas un uz tāfeles redzams mēneša nodarbību saraksts.
""Garfīlds" ir mūsu kulinārijas nodarbības. Katru mēnesi vai nedēļu mēs taisām kaut ko garšīgu ar jauniešiem. Jo Garfīlds ir kaķis, kam patīk ēst. Mums arī patīk ēst."
Līvbērzes jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Amanda Meldere vēl nesen pati bija aktīva jauniete un iesaistījās visdažādākajās novada aktivitātēs.
"Tev ir jādara tā, lai jaunietis tev uzticas, bet tu nedrīksti būt pārāk draudzīgs ar viņiem. Tev ir jāsaprot, ka tu esi vadītājs, bet tev arī viņi ir jāuzklausa un jāsaprot.
Beidzās stundas, un citi arī atnāk šeit pavadīt brīvo laiku, līdz viņi sagaida autobusu uz mājām, jo daudzi ir no blakus pagastiem, blakus ciemiem. Tad viņi te uzkavējas un brauc mājās," pastāstīja Meldere. Centru dažreiz apmeklējot arī pilngadīgi jaunieši, kuriem plānotas apmācības darba meklēšanā.
Pašvaldībai darbs ar jauniešiem ir prioritāte
Jelgavas novadā ir deviņi jauniešu iniciatīvu centri un piecas jauniešu telpas. Pašvaldības Jaunatnes lietu nodaļas vadītājs Valters Siksna stāstīja, ka jauniešu centri tiek veidoti visos pagastos, kur ir vismaz 240 iedzīvotāju un jauniešiem kā brīvprātīgajiem jāiesaistās pagasta dzīvē.
Vienam jauniešu centram gada laikā dažādām aktivitātēm no Jelgavas novada pašvaldības atvēlē 7000 līdz 10 000 eiro. Vienā mēnesī centrā sarīko četrus pasākumus.
Savukārt jauniešu telpām piešķirtais finansējums ir zemāks – vidēji no 1500 līdz 2000 eiro, bet arī uzstādījumi ir zemāki – viens pasākums mēnesī.
"Tad ir arī darba algas, protams, bet šobrīd Jelgavas novadam jauniešu darbs ir prioritāte un arī saprot to nozīmīgumu, jēgu. Mēs kā jaunatnes nodaļa nodrošinām brīvprātīgo darbu katrā pagastā. Piemēram, kad kultūras namā ir pasākums, kultūras nams zvana jauniešu centram, vai varat palīdzēt ar meistarklasēm. Pagasta svētki ir katrā pagastā, jauniešu centri pieslēdzas, lai tos organizētu," pastāstīja Siksna.
Centriem ir arī savi uzstādītie mērķi. Šobrīd pašvaldībai ir mērķis sasniegt 24% pagastu jauniešu skaita. "Šobrīd mēs kā novads sasniedzam 18%, kas ir vidēji kaut kādi 730 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, ko mēs uzrunājām. Mums šobrīd ir [darbinieki] 16 pagastos, bet ir vēl divi pagasti – Platones pagasts un Valgundes pagasts, kur mums ir jāatrod darbinieki, lai tur sāktos un turpinātos jaunatnes darbs."
Centra izveide sākusies ar nometni
Brankās, kas atrodas 10 kilometru no Jelgavas, industriālajā rajonā iesākumā telpas atrada biedrība "Tuvu", kas palīdz trūcīgām ģimenēm. Biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Cimermane atklāja, ka, sākot palīdzēt ģimenēm, sākās arī sadarbība ar jauniešiem:
"Darbojoties ar jauniešiem, mums ātri kļuva skaidrs, ka tas ir veids, kā mēs varam tai ģimenē ienest kaut kādas pārmaiņas caur jauniešiem. Sākās viss ar nometnēm. Mēs veidojam vidi, kur viņi tiek pieņemti, kur mēs parādām viņiem mīlestību un pieņemšanu."
Ēvalds Kārkliņš Branku jauniešu iniciatīvu centru vada nepilnus 3 mēnešus, bet ar jauniešiem strādā jau 10 gadus.
Brankās skolas nav, tāpēc jaunieši te pavada laiku, kad atgriežas no skolas, un aktīvāki ir puiši.
"Es esmu jaunatnes darbinieks, pārgājienu vadītājs, neformālās izglītības treneris un ornitoloģijas entuziasts, daudz makšķerēju, eju medībās. Es esmu mēģinājis arī strādāt dažādās citās jomās, nozarēs, un sapratis esmu to, ka darbs ir jauniešiem man ir sirdslieta," pastāstīja Kārkliņš. Šobrīd esot jau ieplānoti makšķerēšanas pasākumi, jo centra vadītājam mīļa ir dabas tēma.
Jauniešu centri strādā četros virzienos
Jauniešu centriem šogad Jelgavas novada pašvaldības budžetā atvēlētais finansējums ir 73 900 eiro. Tas ir par 15 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, jo martā Jelgavas novadā darbu uzsāka divi jauniešu iniciatīvu centri – Līvbērzē un Glūdā.
Jaunatnes lietu nodaļas vadītājs Siksna skaidroja, ka jauniešu centri novadā strādā 4 virzienos:
"Mums ir jāstiprina jauniešos digitālas prasmes, kas būs vajadzīgas darba tirgū. Jāuztaisa programmēšanas apmācības. Tad mūsu otra prioritāte ir pilsoniskā līdzdalība, brīvprātīgais darbs. Arī vēlēšanas principā šobrīd tuvojas, un tad centru uzdevums ir sagatavot jauniešus un runāt ar viņiem par vēlēšanām, izskaidrot, kas tas ir, kā darbojas šī demokrātiskā valsts, un ka ir nozīme iet vēlēt. Trešā prioritāte ir veselība un labbūtība, zem kuras mēs liekam pārgājienus, velobraucienus, sarunas par mentālo veselību. Aicinām dažādus speciālistus, lai diskutētu ar jauniešiem runātu. Noslēdzošā prioritāte mums ir uzņēmējdarbība – kā plānot savas finanses, kā plānot savu laiku. Mums gadā ir četras lielās orientēšanās katrā gadalaikā, kad visi centri sabrauc, lai veidotos novada piederības sajūta. Reizi divos mēnešos mums ir sarunu vakars, kas saucas "Aisbergs" par jauniešiem aktuālām tēmām. Nupat bija par uzņēmējdarbību, tad mēs runājam, kā jaunietim, piemēram, uzsākt uzņēmējdarbību. Mums ir iniciatīvu konkurss reizi gadā, kad mēs 300 eiro katram pagastam atvēlam jauniešu idejām."
Bet ko jauniešu centru darbībā vajadzētu uzlabot?
Biedrības "Tuvu" valdes priekšsēdētāja Lāsma Cimermane atzina, ka jauniešu centru vadītāji mainās neliela atalgojuma dēļ:
"Par naudu jārunā atkal, bet, man liekas, ka
te var strādāt jaunietis, kuram nav ģimenes, kurš dzīvo viens pats, arī tas darba laiks ir tāds, ka pāris dienas ir līdz 20.00 vakarā, ka nav varbūt tik ļoti ģimenes cilvēkam atbilstoši. Man liekas, ka tai samaksai būtu jābūt lielākai."
Populārākajā centrā nedēļā viesojas ap 100 jauniešu
Oskars Šulcs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldības jauniešu centra "Pakāpiens" vadītājs. Centrs 1. martā atvērās Pārlielupes jeb tā dēvētajā RAF rajonā. Oskars ar jauniešiem strādā jau 10 gadus. Pirms tam strādājis probācijas dienestā.
Jelgavā darbojas trīs jauniešu centri. Populārākais šobrīd ir jaunākais un modernākais – centrs "Pakāpiens", kuru apmeklē 100 jaunieši nedēļā. Tas tapis sadarbībā ar lietuviešiem, Šauļu pašvaldību, un tā mērķis ir veicināt sociālajam riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā.
"Šeit ir darbnīca. Šobrīd radošais haoss, bet ir praktiski visi rokas instrumenti, kas varētu būt, lai šeit jaunieši varētu strādāt ar koku, metālu. Fitnesa telpa. Šeit ir tāda puišu pasaule? Ne tikai, nē, meitenes ar aktīvi izmanto airēšanas trenažieri, šeit ir multirīks, kur dažādi piepumpēties, ar pretestības gumiju palīdzību var darboties, smagās hanteles, brīvi pieejams visiem šis. Virtuves zona, kur viss nepieciešamais," pastāstīja Šulcs. Sadarbībā ar Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļu centrā reizi nedēļā pieejama arī pārtika. Tāpat jauniešiem sagādātas dažādas spēles, brīvi pieejami datori, internets un televizors.
"Mums centrā ir nosacījums, teiksim, par lamu vārdu puiši pumpējas 10 reizes, meitenes pietupjas," atklāja Šulcs.
Centrs kā vieta, kur "ielu jauniešiem" iepazīt citu dzīvi
Centra darbinieki jauniešus piesaista, dodoties uz viņu iecienītākajām pulcēšanās vietām, pastāstīja centra "Pakāpiens" darbiniece Kristīne Karbeška:
"Piedāvājam iespēju, ka var nākt pavadīt savu brīvo laiku. Kāds gaida savus draugus, negrib viens nākt. Tie ir ielu jaunieši, viņiem vairāk gribas savā kompānijā būt. Šeit nedrīkst smēķēt, nedrīkst lietot rupjus vārdus."
Karbeška ir pārliecināta, ka jauniešu centri var palīdzēt "ielu bērniem", jo jauniešiem tā ir vieta, kur iepazīt citādu dzīvi.
"Tad tu vari redzēt, ka ir citi cilvēki," par darbu ar "ielu bērniem" stāstīja Karbeška.
Centrs plāno arī jauniešu apmācības, jo, kā centra "Pakāpiens" vadītājs Šulcs, kovida laiks ir atstājis sekas: "Jaunieši ir mazāk motivēti, mazāk izvēlas apmeklēt kaut kādus pasākumus. Uz pasākumu piesakās 20, beigās atnāk 10 vai puse no tiem, kas pieteikušies. Tas jau ir labi."
Jādomā par visu grupu jauniešiem
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs vērtēja, ka lielākais izaicinājums jauniešu centriem ir precīzi definēt savu mērķauditoriju:
"Jaunieši ir ļoti dažādi, un neviens centrs, neviena iniciatīva neuzrunās visus jauniešus. Tā ir arī tā problemātiskākā lieta, jo, protams, mēs gribam būt atvērti visiem jauniešiem, bet tas nekad tā nedarbojas. Manā pieredzē un ko es no kolēģa pieredzēm esmu redzējis, kur bieži rodas problēmas, ka
šie jauniešu centri, viņi ir mērķēti it kā uz tādiem jauniešiem, kuriem iet diezgan labi, kas ir diezgan motivēti un kārtīgi. Un tad uz turieni neiet tie, kas ir, savukārt, tie riskantie jaunieši, jo viņi tur nejūtas piederīgi.
Un tad sanāk, ka pašvaldībā, piemēram, var būt daudzas vietas, kur iet labajiem jauniešiem, bet tiem, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs, uz tiem tas īsti nenostrādā. Un, protams, arī otrādāk – ja ir vieta, uz kuru iet riska jaunieši daudz, tad tur atkal tie labie, kārtīgie jaunieši negribēs iet. Tā pieeja būs pa īstam veiksmīga, ja būs padomāts par visu grupu jauniešiem."
