Streļčenoks lūdzis Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsarga skaidrojumu, vai KNAB priekšnieks ir pakļaujams vērtēšanai. Saņemtās atbildes liecinot, ka viņš neesot vērtējams, jo tas rada risku iestādes neatkarībai. Vienīgi izvērtējams būtu jautājums saistībā ar atalgojuma noteikšanu.
Šis ir bijis viens no iemesliem, kāpēc KNAB vadītājam bijis nepieciešams atkārtoti pagarināts termiņš pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai, ko sākotnēji bija paredzēts iesniegt 12.martā. Tāpat starp iemesliem esot garais periods, par kuru šī anketa aizpildāma – kopš 2013.gada.
KNAB arī precizē, ka kopš 12.marta priekšniekam bijušas vien 13 darba dienas. Šajā laikā viņam bijis tostarp komandējums uz Franciju, lai piedalītos GRECO 67.plenārsēdē.
Ceturtdien gan Streļčenoks solīja šo anketu iesniegt valdībā.
Vēstīts, ka marta vidū tika izveidota Streļčenoka darba izpildes novērtēšanas komisija. Gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, premjere Laimdota Straujuma ('Vienotība") nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.
Marta sākumā premjere atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti. Valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.
