Sākot sarunas ar potenciālajiem valdības partneriem, Straujumu pirmdien pavadīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis un "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa. Tiekoties ar „Vienotības" tuvākajiem partneriem - Reformu partiju - tika panākts ne tikai atbalsts Straujumas kandidatūrai, bet arī panākta vienošanās par līguma slēgšanu par abu partiju sadarbību.
Zaļo un zemnieku savienība varētu būt šīs valdības jaunpienācējs. Uz svarīgo tikšanos ar premjera amata kandidāti ieradies arī " Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs". Partija uzskata, ka oligarhu tēma jaunajā valdībā nebūs.
Līdz otrdienas vakaram topošās koalīcijas partijām jāizvirza savi kandidāti valdības deklarācijas darba grupām, kuras jau trešdien iecerējušas strādāt pie vienošanās par galvenajiem uzstādījumiem jaunajai valdībai, gan arī par konkrētajiem darāmajiem darbiem. Pirmdien, tiekoties ar topošās koalīcijas partneriem, izkristalizējušies jautājumi, kuros frakcijām ir dažādi viedokļi, piemēram, uzturēšanās atļauju izsniegšana, pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās, kā arī Satversmes preambulas nepieciešamība.
Tikmēr jau zināms, ka Straujumas biroju varētu vadīt bezpartejiskais Ringolds Arnītis- bijušais Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, kurš tagad bija Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektora amatā.
Savukārt eksperti Straujumu raksturo kā cilvēku ar lielisku pieredzi valsts pārvaldē, ministri, kura spēj sarunāties ar daudzām pusēm, un politiķi, kuras reitings atšķirībā no citiem tikai pieaug.
Politologs Ivars Ījabs norāda, ka Straujuma ir tā kandidatūra, par kuru var vienoties. „Tur nav politiski kontraversālu lietu, kas ļautu par viņu visdrīzāk nobalsot. Viņa ir cilvēks ar ļoti lielu pieredzi valsts pārvaldē. Tiesa ierēdņu pieredzi. Bet 2009.gadā, kad Dombrovskis kļuva par premjeru, arī viņš tika uztverts kā ierēdnis ar brillītēm, kurš beigu beigās izrādījās, ka var būt ļoti veiksmīgs politiķis," atgādina Ījabs.
Tai pat laikā eksperti norāda, ka šīs valdības veidošana iezīmē līdzšinējās tiesiskuma koalīcijas novēršanos no sākotnējiem mērķiem. Sociologs Aigars Freimanis norāda, ka „ir lielā piekāpšanās to principu priekšā, kas ir definēta pirms Saeimas vēlēšanām – proti, to oligarhu priekšā, kuriem tika novilktas tā sauktās „sarkanās līnijas", ar kurām tika pateikts, ka ZZS nekādā gadījumā netiek ņemts vai nevarēs iet šajā koalīcijā".
Arī Ījabs pauž, ka „Vienotībai" nozīmīgāks jautājums ir nevis tas - ir ZZS koalīcijā vai nav, bet kas būs šīs partijas premjera kandidāts. „Vai Straujuma pa šiem nepilnajiem 10 mēnešiem dabūs sev tādu popularitāti, lai varētu partiju pārstāvēt? Tas nav nekas neiespējams, jo 2009.gadā Dombrovski bija līdzīgi," uzskata politologs.
Pēdējos piecpadsmit gadus Straujuma strādājusi valsts pārvaldē, ilgu laiku ieņemot valsts sekretāres amatu Zemkopības ministrijā, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā.
Straujuma dzimusi 1951.gadā, studējusi Latvijas Valsts universitātes fizikas-matemātikas fakultātē, bet 1992.gadā arī aizstāvējusi doktora grādu ekonomikā. 1999.gadā sākusi darbu valsts pārvaldē. Pēc nepilna gada valsts sekretāres vietnieces amatā, viņa 2000. gadā pati kļuvusi par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri un šajā amatā nostrādājusi līdz 2006. gada beigām. Paralēli bijusi padomes locekle Latvijas Hipotēku un Zemes bankā. No 2007.gada bijusi valsts sekretāre toreizējā Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijā. Pēc apvienošanas ar Vides aizsardzības ministriju bijusi valsts sekretāres vietniece. Bijusi Tautas partijas biedre. 2011.gadā viņa saņēma "Vienotības" uzaicinājumu kļūt par zemkopības ministri Valda Dombrovska valdībā. Atbilstoši pašas vērtējumam, Laimdota Straujuma labi pārvalda angļu un krievu valodu. 2008.gadā apbalvota ar Atzinības krusta otro šķiru.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien nolēma oficiāli aicināt "Vienotības" virzīto premjera amata kandidāti, pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu veidot nākamo valdību
"Vienotība" svētdienas vakarā valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.
Reformu partijas (RP) valde un frakcija pirmdien nolēma atbalstīt Straujumu virzīšanai premjera amatam. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paudušas konceptuālu atbalstu.
Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
Līdz šim partijas nespēja atrast premjera amata kandidātu, kuru prezidents būtu gatavs nominēt šim amatam. Prezidents „izbrāķēja" aizsardzības ministru Arti Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu, kā arī otro reizi nenominēja „Vienotības" virzīto Pabriku.
Prezidents deva partijām laiku līdz 7.janvārim vienoties par nākamā premjera amata kandidātu, pretējā gadījumā solot šajā dienā nosaukt savu kandidātu.