Panorāma

Saeima lems par tautas vēlētu prezidentu

Panorāma

Panorāma

Kā stiprināt sabiedrisko mediju kvalitāti?

Starptautiskie eksperti: Par sabiedrisko mediju brīvību jācīnās nepārtraukti

Daļa no kvalitatīvas mediju vides nenoliedzami ir arī spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji. Pašreiz Latvijā notiek diskusijas gan par sabiedrisko mediju regulējumu, gan par finansējuma modeli. Starptautiskie eksperti stāsta, ka svarīga ir satura kvalitāte, kas nodrošina auditorijas uzticību, un atcerēties, ka  par sabiedrisko mediju brīvību jācīnās nepārtraukti.

Baltijas Mediju Izcilības centra vadītāja Rita Ruduša norāda – ir apsveicami, ka process iekustējies, taču, lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, pagaidām pārāk maz tiek uzklausīti labās prakses pārzinātāji no citām valstīm.

Tāpēc centrs trešdien rīkoja konferenci, kurā vairāki šādi eksperti bija sastopami. Viņu vidū – arī pasaules preses brīvības reitinga līdera – Norvēģijas, sabiedriskā medija pārstāvis.  

No politiskā viedokļa Norvēģijā tiešām pastāv mediju brīvība – amatpersonu spiedienu žurnālisti neizjūt, Latvijas Televīzijai apstiprināja Norvēģijas Sabiedriskā medija ētikas un standartu vadītājs Pērs Ārne Kalbaks. Laika gaitā viņu politiķi izaudzināti, ka nav vērts mēģināt.

“Atslēga ir tajā, ka mūs finansē sabiedrība. Viņi maksā par mūsu kā sabiedriska medija pakalpojumiem, tāpēc mēs atbildam viņu, nevis politiķu vai kāda cita priekšā,” saka Kalbaks.

“Mēs varam izmeklēt visu, ko vēlamies, bez citām sekām kā vien prasības ievērot ētikas standartus. Auditorija to jūt, tāpēc mums uzticas,” viņš piebilst.

Neskatoties uz to, ka Norvēģija preses brīvības reitingā ir augstākajā pozīcijā pasaulē, pirms pusotra gada viņu sabiedriskais medijs savā iekšienē izveidojis Ētikas un standartu kontroles daļu, kuru Kalbaks vada.

“Mums ir jānosprauž augsti standarti un vienmēr jāatceras mūsu ētiskās vērtības. Mums jāpārbauda fakti, jāziņo korekti. Protams, ka mūsdienās, kad visi vēlas, lai mediji ziņo nekavējoties, tas ir liels izaicinājums. Tāpēc mēs esam izvirzījuši mērķi – nevis būt pirmajiem, bet būt pirmajiem, kas parāda pilnu ainu! Tas nav viegli sasniedzams, taču esmu pārliecināts, ka tieši uz to mums ir jātiecas,” saka Kalbaks.

Mediju brīvība, un sevišķi – sabiedrisko mediju brīvība – nav cīņa, ko var vienreiz izcīnīt un būt uzvarētājs uz visiem laikiem, jo vide mainās nepārtraukti, uzskata bijušais Eiropas Raidorganizāciju apvienības vadītājs, sabiedrisko mediju eksperts Boriss Bergants. Mediji mūsdienās konstanti ir zem dažādu faktoru spiediena.

“Vienkāršā atbilde būtu – nekad nepārstāt cīnīties! Visās frontēs! Gan pret politiķiem, kuri vēlas ietekmēt medija saturu, gan pret finansiālām problēmām. Bet galvenā atbilde, protams, ir kvalitāte! Kvalitāte pāri visam! Kvalitāte dažādā informācijas pasniegšanā, saturā, uzticamībā - ka informāciju pārbauda divas, pat trīs reizes,” uzver Bergants.

Baltijas mediju izcilības centra vadītāja uzskata, ka Latvijā problēmas ir nevis sabiedrisko mediju redakciju kvalitātē, bet gan vidē, kādā medijiem jādarbojas.

“Videi ir jābūt tādai, kas nodrošina maksimālu neatkarību lēmumu pieņemšanā – redakcionālo lēmumu pieņemšanā. Videi ir jābūt tādai, kas pasargā no politiskā spiediena, no finansiālas nestabilitātes. Un, ja šādu spiedienu mazinātu, tad, protams, būtu iespējas strādāt vēl labāk,” norāda Ruduša.

Tāpēc, pēc Rudušas domām, pieņemot lēmumus par to, kāds turpmāk būs sabiedrisko mediju regulējums un finansējuma modelis, ļoti svarīgi uzklausīt brīvu mediju līdervalstu pieredzi, lai rezultāts beigās būtu ieguvums Latvijas sabiedrībai.

Konferences otrās dienas programmu varēs skatīties arī lsm.lv tiešraidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti