ĪSUMĀ:
- Šī ir trešā spiegošanas lieta Latvijā, kas nonākusi līdz tiesai.
- Prokuratūra: Šī ir smagākā lieta, radījusi smagu apdraudējumu valsts drošībai.
- Bijušajam IeM darbiniekam par spiegošanu piespriež 15 gadus cietumā.
- Apsūdzībā vēstīts, ka Buraks no 2000. līdz 2006. gadam nodeva noslēpumus krievu izlūkiem.
- Buraks apsūdzēts arī par pornogrāfijas apriti, šaujamieroča un sprāgstvielas glabāšanu bez atļaujas.
- Buraks savu vainu noliedz. Spriedums tikšot pārsūdzēts.
Jansone uzsvēra, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Tiesas process noritēja aiz slēgtām durvīm. Buraks iepriekš paziņoja, ka vainu neatzīst.
Jau ziņots, ka tik apjomīga lieta, kurā kāda persona tiktu apsūdzēta par spiegošanu, Latvijā tika izmeklēta pirmo reizi.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore bijušajai IeM Informācijas centra amatpersonai cēlusi apsūdzību par sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tai skaitā arī par pornogrāfisku materiālu apriti.
Saskaņā ar apsūdzību, persona ilgstoši pret materiālu atlīdzību vāca un Krievijas izlūkdienestam nodeva neizpaužamas ziņas un ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam apsūdzētais tikās ar izlūkdienesta pārstāvjiem un nodeva savāktās ziņas, noskaidrojusi prokuratūra, norādot, ka dokumenti tika vākti vēl ilgstošākā laika posmā. Ziņu nonākšana Krievijas izlūkdienestu rīcībā rada apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, uzsver prokuratūra.
Bijusī amatpersona apsūdzēta arī par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti,
kuros attēlota cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku un dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā. Turklāt, prokuratūras ieskatā, apsūdzētais veicis arī šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas un sprāgstvielas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas un sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu un pielāgotu ierīču aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Kopumā Burakam apsūdzība celta par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Šo lietu sākotnēji izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD). Tas uzskatīja, ka Latvijas pilsoņa nodotā informācija bija vērtīga Krievijas specdienestam un nodarīja nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Izmeklēšanas laikā VDD veica divas sankcionētas kratīšanas ar Latvijas pilsoni saistītos objektos, kuru laikā izņēma vairākus datu nesējus, kas saturēja vairāk nekā 13 000 failus. Šo procesuālo darbību laikā tika atrasti arī divi pašizgatavoti šaujamieroči, dažāda veida patronas, kā arī sprāgstvielas, kuru iegādei un glabāšanai personai nebija izsniegta atbilstoša atļauja.
Tāpat kratīšanu laikā ar personu saistītos objektos konstatētas dažādas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, kuras fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.
VDD Buraku aizturēja 2018. gada 16. oktobrī.
Viņš 2006. gadā atvaļinājās no IeM, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.
2006. gadā viņa vārds pieminēts laikraksta "Vestji Segodnja" publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas "Saskaņa" saraksta 13. Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs. Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai.
Buraks savulaik dienējis Afganistānā un "Vestji Segodnja" rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.
Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanās pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.
Naudas sods saņemts arī tad, kad IeM vadījusi Linda Mūrniece. Arī toreiz Buraks sodīts par nepietiekamām valsts valodas prasmēm, norādīts laikraksta "'Čas" 2009. gada publikācijā. Laikrakstā skaidrots, ka Buraks vairākkārtēji tiesājies gan ar IeM, gan arī Valsts valodas centru.
