Ādažu vidusskolas ēka ir tik plaša, ka orientēties tajā ir diezgan grūti, tomēr 1137 audzēkņiem tā jau sen kļuvusi par šauru. Šajā gadā skolotāju istaba kļuvusi par svešvalodu kabinetu, bet fizikas laboratorija par kopētavu, kurā mazs stūrītis pilda skolotāju istabas funkcijas. Arī skolas zāle ar 400 vietām kopējiem skolas pasākumiem ir absolūti nepiemērota.
Ādažu vidusskolas direktore Dace Dumpe kā vienīgo risinājumu redz piebūves izveidošanu tepat pie skolas. Pašreizējais novada mērs, uzskata, ka pareizāk būtu uzbūvēt vēl vienu skolu, nevis izveidot lielāko mācību iestādi Latvijā. Tomēr nepieciešamā finansējuma novadam nav, bet Eiropas Savienības finansējums skolu būvniecībai nav paredzēts, jo kopumā Latvijā skolu ir par daudz.
„Ja mēs skatāmies uz maku, mēs esam zināmā mērā nelaimīgi, jo šī sistēma „Nauda seko skolēnam” nenodrošina infrastruktūras būvniecības izmaksas. Viņa tikai sedz uzturēšanas izmaksas un arī, rupji runājot, mazāk kā pusi,” saka Ādažu novada priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Reģionu alianse).
Par jaunas skolas būvniecību šobrīd domā arī Garkalnes novadā, bet Ķekavā jau norit būvniecība, tomēr arī tā problēmu neatrisināšot. Ķekavas mērs uzskata, ka attieksme pret Pierīgu, kam šobrīd jāiznes visas Latvijas ekonomiskais slogs, ir netaisna.
„Kaut vai šī pati skolas būvniecība novadam ir izmaksājusi 10 miljonus eiro, no kuriem PVN 2 miljoni ir atgriezti valsts kasē. Un šeit mēs varam diskutēt par to, kāds ir valsts atbalsts pašvaldībām šajā jomā,” neapmierināts ir Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks (Vidzemes partija).
Pierīgas Izglītības un sporta pārvaldes statistika liecina, ka visās 11 Pierīgas pašvaldībās skolēnu skaits šogad palielinājies par 4,58% .
