Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Pieaug bažas par vīrusa paveidu izplatīšanos

Panorāma

Atliek lemšanu par ierobežojumiem

Skolām dažādi viedokļi par mācībām ārtelpās

Skolām dažādi viedokļi par mācībām ārtelpās

Kamēr ministri vēl tikai vienosies par to, kad un kurās pašvaldībās bērni drīkstēs vai nedrīkstēs satikties un mācīties ārpus skolas telpām, ir skolas, kas, vēl gaidot lēmumus, sākušas iekārtot teritoriju ap skolu un ļoti gaida atkal satikšanos. Taču ne visas. Liels izaicinājums plānot šīs nodarbības būs skolēnu skaita ziņā kuplākām skolām. Arī galvaspilsētā.

Rīgas Katoļu ģimnāzijā, neraugoties uz sniegotajiem laikapstākļiem, ļoti gaida, kad skolēni atkal drīkstēs satikties, vismaz brīvā dabā un kaut vai tikai uz piecām klātienes mācību stundām nedēļā. Teritorija ap skolu ir liela, pagalmā uzslieta telts, lai siltāk.

"Viena klase varētu būt ap pulksten 9 šeit, otra klase 11 – tanī kalnā. Mēģināsim plānot stundu sarakstu, kā mēs tagad to darām “Zoom”. Tieši tāpat, ja ministrija atļaus, mēs tiešām centīsimies to šeit arī darīt. Ir plānots nopirkt vēl teltis," stāstīja Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktores vietniece Antra Ņuša.

Katoļu ģimnāzijā ir mazas klases, tāpēc tas ir visai viegli izdarāms.

Bet skolēnu skaita ziņā lielākām skolām šāda iecere sagādā zināmas galvassāpes. Piemēram, Rīgas centrā vairākām skolām nav visai lielas āra teritorijas un tās atrodas ļoti tuvu ceļa braucamajai daļai.

Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā skolēnu skaits pārsniedz 1000. Lai katram reizi nedēļā noorganizētu kaut vai piecas nodarbības ārtelpās, proporcionāli skolēnu skaitu izdalot ar piecām darba dienām, vienā dienā stundas būtu jānodrošina vidēji 240 skolēniem. Un šādu skolu Rīgā ir daudz. Stadioni būs pilni, parki arī, prognozēja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.

"Un arī ne tikai Rīgā ir ļoti daudz lielu skolu. Man liekas, ka [premjers Krišjānis] Kariņš bija tas, kurš teica – fantastika ideja, ja ministre redz, kā to realizēt. Es gribētu precīzi to pašu pateikt: ja ministre zina, kā to realizēt, lai viņa mums arī to pasaka," piebilda Rudzīte.

Lielākā daļa Latvijas skolēnu savus klases biedrus nav satikuši kopš oktobra, cieš ne vien bērnu zināšanas, bet arī psihiskā veselība. Tieši tāpēc pašlaik ieceri par mācību procesa daļēju pārcelšanu svaigā gaisā virza valdībā.

Gan Katoļu ģimnāzijā, gan Centra humanitārajā vidusskolā atklāja, ka bērni emocionāli cieš. Vairāki bērni skolotājiem stāsta ne jau tikai par nevēlēšanos mācīties, bet vispār dzīvot. Iespēju epidemioloģiski drošā veidā satikties arī vecāki sauc par lietderīgu.

"Ārā saslimt ar Covid-19 ir daudz zemāks risks nekā iekštelpās, un tas ir fakts.  Protams, var domāt, kas tad tā par mācīšanos, bet to var brīnišķīgi saorganizēt. Tās emocionālās grūtības, ko pusaudži tagad piedzīvo tādēļ, ka viņi nesatiekas, [ir jāpārvar], tas ir ļoti vajadzīgs.  Daudzi vecāki saka to, ka viņi ir par to, ka bērni satiktos ārā," atzina vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.  

Jautājumu par daļēju mācību procesa organizēšanu ārtelpās, svaigā gaisā valdībā ceturtdien, 11. martā, vēl neizskatīja, bet pārcēla uz piektdienu, 12. martu. “Vēl šovakar pārrunāsim precīzas redakcijas, lai varētu piedāvāt vienu redakciju. Ja nespēsim vienoties, tad iesniegsim divas alternatīvas,” pēc valdības sēdes sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) priekšlikums paredz vismaz piecas mācību stundas reizi nedēļā visiem skolēniem organizēt klātienē, ārpus skolas telpām. Bet ne visi steidz to atbalstīt. Ir priekšlikums, ka to varētu liegt divām lielākajām pilsētām – Rīgai un Daugavpilij, kur ir vislielākais skolēnu skaits, vai arī pieturēties tikai pie  Covid-19 "drošo reģionu" principa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt