Pirms valsts svētkiem turpinām analizēt to, cik laimīga jūtas Latvijas sabiedrība caur Pasaules laimes indeksa un tā dažādo sastāvdaļu prizmu. Šoreiz vairāk par tādu Laimes indeksa komponenti kā sociālais atbalsts. Latvijā, kad runa ir par sociālo atbalstu, mēs visbiežāk domājam par valsti. Taču Pasaules laimes indeksā tiek mērīts kaut kas pavisam cits – cik lielā mērā mēs jūtamies droši par to, ka problēmu gadījumā varētu sagaidīt atbalstu no saviem līdzcilvēkiem.
Sabiedrības līdzdarbība – augstā līmenī
Laimes indeksa veidotāji ziņojumā par indeksa metodoloģiju uzsver, ka tieši augsta uzticēšanās pakāpe apkārtējai kopienai veido to, ko varam saukt par "sociālo kapitālu". Tādēļ Laimes indeksa sastāvdaļa, kura raksturo sociālo atbalstu, tiek veidota, balstoties uz aptaujas "Gallup World poll" jautājumu par to, cik lielā mērā varam paļauties, ka problēmu gadījumā mums sniegs palīdzību radinieki vai draugi.
Izrādās, Latvijas iedzīvotājiem un arī mūsu kaimiņvalstīs šī paļāvība ir augstā līmenī. 2017. gadā sociālā atbalsta indeksa vērtība Latvijā bija 0,895 punkti no maksimāli iespējamā viena punkta. Tas mūs ierindojis 44. vietā pasaulē. Kaut gan vieta nav īpaši augsta, rezultātos virs 0,8 punktiem ir sablīvējušās vairāk nekā 80 valstis, sākot no visai pārtikušām sabiedrībām un beidzot ar tā saucamās trešās pasaules valstīm. Tas vien norāda, ka sabiedrības gatavība sniegt savstarpēju palīdzību ir visai augstā līmenī daudzviet pasaulē.
Igaunija un Lietuva Laimes indeksa sociālā atbalsta komponentē ierindojušās augstāk par Latviju – attiecīgi 14. vietā (0,936 punkti) un 17. vietā (0,926 punkti).
Visai interesanta ir Laimes indeksa sociālā atbalsta komponentes attīstība laika gaitā. Latvijā kritumu sociālā atbalsta vērtējums piedzīvoja krīzes karstumā – 2009. gadā -, rādot, ka problēmsituācijā samazinājusies arī Latvijas iedzīvotāju ticība tam, ka viņiem spēs palīdzēt tuvinieki. Taču arī šajā laikā palīdzības vērtējums nav noslīdējis zem 0,8 punktiem, kas joprojām ir visai augsts rādītājs.
Savukārt pašlaik pārliecība par spēju paļauties uz tuvākajiem ir augstākā līmenī pat par "trekno gadu" rādītāju.
Pirmās vietas sociālā atbalsta ziņā Laimes indeksā ieņēmušas Islande, Somija un Jaunzēlande. Savukārt zemākā sabiedrības savstarpējās izpalīdzēšanas spēja ir Centrālāfrikas Republikā, Beninā un Afganistānā, ko var skaidrot arī ar šo valstu nabadzību un nemierīgo situāciju.
Jautājums par valsti
Laimes indekss nepievēršas tādam jautājumam kā sociālais atbalsts no valsts vai pašvaldību institūciju puses. Tomēr Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka izdevumi sociālās aizsardzības pasākumiem Baltijas valstīs ir vienā no zemākajiem līmeņiem Eiropas Savienībā, nepārsniedzot 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Arī tas nozīmē, ka līdzcilvēku palīdzība sociālā riska grupām ir ne tikai teorētiski iespējama, bet arī praktiski neizbēgama.
Vienlaikus Labklājības ministrijas pasūtītā aptauja liecina, ka Latvija nebūt ne visi, kuri varētu pretendēt uz valsts vai pašvaldību institūciju sociālo palīdzību, to arī dara. Kopumā no aptaujātajiem 8% nav vērsušies sociālajos dienestos, lai gan ir bijusi kāda vajadzība un viņi pat apsvēruši šādu iespēju. Galvenais iemesls bijis saistīts ar to, ka cilvēkiem neesot bijusi pārliecība, vai viņiem kāds atbalsts pienākas, bet vēl gandrīz tikpat daudzi atzinuši, ka viņiem bijis kauns vai neērti vērsties pēc palīdzības.
Aptaujas veicēji no "Baltic Institute of Social Sciences" skaidro, ka tas liecina arī par spēcīgiem aizspriedumiem Latvijas sabiedrībā, ka sociālā palīdzība pienākas vien trūcīgiem cilvēkiem.
Un dažkārt cilvēki pat izvēlas nevērsties pēc palīdzības, lai vien viņus nepieskaitītu pie kādas no sociāli apdraudētām sabiedrības grupām.
