Panorāma

Militārais atbalsts Ukrainai – vai palīdz pietiekami?

Panorāma

Panorāma

Kā glabā sistēmas bērnu piemiņu?

«Sistēmas bērnu» kapavietas – kas un kā par tām rūpējas

Daudzi no “sistēmas bērniem” jeb bērnunamu audzēkņiem savas dzīves laikā nebija nevienam vajadzīgi un izrādījās nevajadzīgi arī pēc nāves. Jaunciema kapos Rīgā sektors, kur apglabā bērnunamu audzēkņus, ir pamests un nesakopts, daudzas kapavietas ir aizaugušas, lielākā daļa ir bez vārdiem, datumiem. Rus.LSM.lv raidījums “Ličnoje delo” pētīja, kāda ir situācija Rīgā un citās pašvaldības ar sociālās aprūpes centru iemītnieku apglabāšanu un kapu kopšanu.

Rīgā pietrūkst resursu

Galvaspilsētā kopumā ir trīs bērnu sociālās aprūpes centri – “Rīga”, “Pļavnieki” un “Teika”, kuros kopumā dzīvo 101 bērns ar dažādiem smagiem attīstības traucējumiem, daudziem nav vecāku, no dažiem atteikušies. Bērni vissmagākā stāvoklī atrodas filiālē “Pļavnieki”, viņiem nepieciešama paliatīvā aprūpe 24 stundas diennaktī. Lielākoties viņi ir gulošie, daudzi nespēj paši ēst, kāds nespēj pats elpot vai norīt siekalas.

Pēdējo 5 gadu laikā “Rīgas” un “Teikas” filiālē nav nomiris neviens audzēknis, “Pļavniekos” nomiruši deviņi bērni. 

Jaunciema kapos ir viens piemineklis ar uzrakstu “maziem eņģelīšiem no sociālās aprūpes centra “Pļavnieki””. Kopt kapus ir pašu aprūpes centru darbinieku pienākums.  Rīgas kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla iepriekš Rus.LSM.lv stāstīja, ka darbinieki šogad bija atbraukuši, sakopuši kapavietas, kā ir norunāts, finanšu iespēju robežās.

Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” direktore Elvīra Kisele tagad Rus.LSM.lv raidījumam “Ličnoje delo” stāstīja, ka centram ir budžets, “cita lieta, kā es to izmantošu, kad mainās cenas pārtikas produktiem un citām bērnu aprūpes lietām. Primāri es parūpēšos par dzīvajiem bērniem, un tikai pēc tam par kapsētu”.

Pēc viņas teiktā, visu Rīgas filiāļu darbinieki braukā uz kapiem regulāri, 2 – 3 reizes gadā, bet ļoti pietrūkst cilvēku. 

“Sociālās aprūpes centrā "Rīga" izveidota štata vieta dārzniekam, kurš varētu sakopt kapsētu, bet jau gadu šī vieta ir vakanta. Es to nevaru aizpildīt, neskrien pie mums strādāt. Tāpēc resursus novirzām bērnu aprūpei,” stāstīja Kisele.

Liepājā piemiņas vieta un daži kapi

Vēl viens valsts sociālās aprūpes centrs, kur dzīvo smagi slimie bērni, atrodas Liepājā.  Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Liepāja" vadītāja Lita Bērziņa raidījumam izrādīja “sistēmas bērnu” kapavietas Liepājā. Tur atrodas piemiņas vieta – nav norādes, ka kāds būtu apglabāts, ir tikai piemineklis, uz kura rakstīts – “mirušo Liepājas mazuļu nama bāreņu piemiņai”. 

Par Mazuļu namu Liepājas filiāli sauca tad, kad no slimajiem bērniem atteicās vēl dzemdību namā. Tagad mazuļus pieņem audžuģimenēs, centros dzīvo pārsvarā pusaudži.

“Kopumā mums 20 gadu laikā miruši 32 bērni. Gandrīz visus paņēma ģimenes, viņus apglabāja tuvinieki savos kapos,” stāstīja Bērziņa. 

Atsevišķā bērnu sektora Liepājas kapos nav, pēc filiāles vadītājas vārdiem, viņiem jārūpējas par diviem kapiem. Pašā kapsētas malā, nostātus no pārējām, divās rindās atrodas kapavietas. 

“Te maliņā mūsu kapavieta, kur mums ierāda, tur apglabājam. Tas ir viens no pēdējiem,” stāsta Bērziņa.

2020.gadā apglabātajam centra iemītniekam bija gandrīz 18 gadi. Edgaram bija smagas veselības problēmas, taču viņš spēlēja mūzikas instrumentus, piedalījās koncertos. “Atmiņā paliks kā ļoti gaišs bērns,” saka Bērziņa. 

Uz jautājumu, kā viņa kā iestādes vadītājs uztver šādus gadījumus, Bērziņa kļūst emocionāla un palūdz šo brīdi nefilmēt. 

Netālu tajā pašā kapsētas mala ir otra kapavieta, abas ir sakoptas, bet pats sektors izskatās bēdīgi. Liepājas kapsētu pārvaldē apliecina, ka šajā sektorā apglabā cilvēkus no veco ļaužu pansionātiem, bezpajumtniekus. Datu bāzē bez tām divām pieminētajām kapavietām atrodas vēl astoņas, kuras reģistrētas uz sociālās aprūpes centru. Tie ir apbedījumi no deviņdesmitajiem un 2000.gadu sākuma. Šīs kapavietas “izmētātas” pa visu kapsētu. 

Daugavpilī un Baldonē pieaugušo pansionāta darbinieki rūpējas par veciem kapiem

Savukārt Daugavpilī, Grīvas kapos ir sociālā aprūpes centra “Kalkūni” sektors ar 128 kapavietām. 

Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” vadītāja Skaidrīte Kursīte stāsta, ka tur apglabāti daži pieaugušie, bet tālāk jau bērni, “darbu vēl daudz, laiks paņem savu,  ir kapakmeņi, kuri jānomaina, bija veci, pavisam sadrupuši, tos nomainīja”.

“Mūsu direktors arī uzstāj, ka kapi jākopj, Nauda vienmēr bija atvēlēta. Mēs lemjam, kas šogad jādara un tad mums piešķir finansējumu,” stāsta Kursīte.

Pašlaik filiālē “Kalkūni” bērnu vairs nav, pēc reorganizācijas viņus pārveda uz Rīgu, uz filiāli “Teika”. Pēdējie bērni aizbraukuši 2021.gada jūnijā. Bet pansionāta darbinieki turpina rūpēties par bērnu kapiem.

“Šie bērniņi, kuri te apglabāti, viņi taču pie mums, daudzi uzreiz no dzemdību nama atnākuši. Cik padzīvojuši.. Protams, kopsim [viņu kapus],” saka Kursīte. 

Vietas kapiem šajā teritorijā vairs nepietiek, taču filiālei “Kalkūni” jau rezervēts zemesgabals blakus. 

 “Lūk, te mēs apglabājām. Mums bija puisis no Liepājas. Viņam mamma nomirusi hospisā. Nebija, kas apglabā. Atrada to mūsu puisi, lai dotu atļauj kremēšanai. Un ko mums ar to darīt? Protams, atvedām pie sevis, apglabājām viņa mammu,” stāsta Kursīte.

Nereti sociālās aprūpes centru iemītniekiem par mammām kļūst pansionāta darbinieces. Kursīte piekrīt parādīt, kur apglabāts bērniņš, kuru viņa visvairāk atceras.

“Rolands. Viņš bija puisis ratiņkrēslā, ļoti aktīvs, runājās, draudzējās ar visiem. Viņš pēkšņi saslima un nomira. [..] Visi no viņa atvadījās, pat bērni raudāja,” atceras Kursīte. 

Nereti gadās, ka pēc vairākiem gadiem jau pieaugušie atbrauc uz šejieni meklēt savus brāļus un māsas, atbrauc arī no ārzemēm. Visi dati ierakstīti kladē. Filiāles “Kalkūni” sociālā darbiniece Aija Kazanova rāda: “Tur mēs visu pierakstam, jo kapakmeņi sadrūp, mums ir uzskaite, lai arī pēc ilga laika varētu noteikt, kur ir kāda kapavieta.”

Baldonē aprūpes centrā arī vairs nav bērnu, bet kapsēta palikusi. Viņiem bija izveidota sava atsevišķa kapsēta.  Tās vecajā daļā jau vairs nav iespējas noteikt, kurš un kad apglabāts, bet jaunajā daļā jaunākais ieraksts liecina – 2006.gads. Bet lielākā daļa kapavietu arī ir anonīmas.  Bērni Baldonē arī bija ar smagām diagnozēm. Baldones aprūpes centru reorganizēja pirms dažiem gadiem.  Tāpat kā Daugavpilī, par šiem kapiem tagad rūpējas pieaugušo pansionāta darbinieki vai arī atbrauc vecāki, taču, spriežot pēc visa, tie bijuši tikai nedaudziem.

Tikmēr Rīgas sociālā aprūpes centra direktora stāsta, ka viņi grib sakārtot bērnu kapsētu, arī tās veco daļu, taču trūks finansējuma. Ar naudu gatava palīdzēt pat kapsētu pārvalde, taču tur gaida, kad Rīgas domes Mājokļu departamentā parādīsies ainavu arhitekts, jo vēlas, lai sektoram būtu vienots dizains. Tad kapavietām parādītos arī informācija ar vārdiem un datumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt