Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēl trīs partijas iesniedz kandidātu sarakstus Rīgā

„Sistēmas bērni” – bērnunamos joprojām mīt pārāk daudz bērnu

«Sistēmas bērni»: Bērnunamos joprojām mīt pārāk daudz bērnu un tam tērē lielu naudu

Latvijā aizvien pārāk daudz bērnu dzīvo bērnunamos, nevis audžuģimenēs. Lai ko mainītu, parasti tiek piesaukta nauda. Bet sistēma, kurā nonāk no ģimenēm izņemtie bērni, darbojas kā labi ieeļļots mehānisms, kurā tērē iespaidīgas summas uz katru bērnu. Bērnu tiesību aizstāvji vairākkārt norādījuši, ka sistēma nedarbojas bērnu labākajās interesēs.  

Tā ir vispāratzīta patiesība, kas apstiprināta neskaitāmos pētījumos un vairs gadiem netiek apšaubīta. Tas izriet arī no ANO Bērnu tiesību konvencijas. Tāpēc likumsakarīgi, ka bērnam, kuru krīzes situācijā izņem no ģimenes, prioritāri būtu jānokļūst ģimeniskā vidē. Arī tas ir atrunāts likumā:

 

Biruta Kristapure, audžumamma ar 18 gadu pieredzi, ir pārliecināta, ka bērnam nav vietas institūcijā.

“Vienmēr, kad man jaunās audžuģimenes prasa, kādus bērnus labāk ņemt, es saku – vienalga kādus, tikai, lai viņš būtu pēc iespējas no ģimenes. Tad ir vieglāk. Tikko viņš ir bijis institūcijā, ar viņu ir grūtāk. Viņam jau ir iekšā, es nemāku pateikt… ir ļaunums iekšā, saprotiet, vissliktākā ģimene ir tomēr ģimene, ir tomēr labāk nekā tajā institūcijā,” uzskata Biruta.

2016. gadā valstij izmaksas uz vienu bērnu valsts sociālās aprūpes centros bija ievērojamas.

 Latvijā kopumā ir 40 bērnunami, no kuriem tikai daži ir valsts centri.  

Lielākā daļa no bērnunamiem ir pašvaldību nodibinājumi. Summas, ko pašvaldības maksā par viena bērna uzturēšanu bērnunamā, daudzkārt pārsniedz tās summas, ko vidusmēra ģimene var atļauties tērēt sava bērna uzturēšanai vienā mēnesī.

Piemēram, ir vairākas iestādes, kurās pašvaldības par viena bērna uzturēšanu maksā vairāk nekā 1000 mēnesī. To skaitā ir arī Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs, kurā atklāja pārkāpumus pret bērniem.

Vislielākās izmaksas par vienu bērnu – 1700 eiro - ir Jelgavā, biedrībā „Centrs Elizabete”, kur līdztekus pašvaldības finansējumam ir arī ziedojumi.

Summas, ko pašvaldības tērē bērniem institūcijās, vairākas reizes pārsniedz to naudu, ko par uzņemto bērnu uzturēšanu saņem gan audžuģimenes, gan aizbildņi.

Biežāk pieminētais arguments par labu bērnunamiem ir tas, ka trūkst audžuģimeņu vai aizbildņu.

Taču ir pašvaldības, kuru vadītāji ir skaidri pateikuši: bērnunams – tās ir darbavietas. Šobrīd 25 pašvaldībās vispār nav veidotas audžuģimenes.

Taču bērns, kas uz papīra dzīvo bērnunamā, ne vienmēr tur arī dzīvo.

“No finansējuma viedokļa – pašvaldība pērk pakalpojumu no kaut kādas institūcijas. Viņi maksā par to. Bērnunams, ievietojot bērnu internātskolā, tos līdzekļus nezaudē – bērna uz vietas nav, bet viņš ir internātskolā. Internātskolu apmaksā Izglītības ministrija. Uzvedības novirzes - viņš nonāk klīnikā, un tie jau ir Veselības ministrijas [izdevumi],”  skaidro tiesībsargs Juris Jansons.

“Tas ir aprēķins par iepriekšējo gadu. Manuprāt, vidējais – gala rezultātā valstij tas izmaksā pāri par 2000 eiro par vienu bērnu, un tiek nopietni sabojāts liktenis,” uzsver Jansons.

Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā, kurā pašlaik notiek izmeklēšana par iespējamu vardarbību pret bērniem, norāda, ka izmaksas 1099 eiro par vienu bērnu mēnesī ir adekvātas, pat ja uz tālajām internātskolām nosūtītie bērni ierodas bērnunamā tikai divreiz mēnesī.

“Šie bērni, kas dzīvo internātskolās, tiek apgādāti ar apģērbu, apaviem, kancelejas precēm, zālēm, kas ir nepieciešamas, tāpat saņem kabatas naudu, un tie, kas nedzīvo Jelgavā internātā, tiem bērniem ir izrēķināta ēdināšana ārā,” skaidro Jelgavas bērnunama vadītāja Maija Neilande.

Kabatas nauda, ko saskaņā ar likumu izmaksā bērnunamu bērniem, kas mācās internātskolās, ir 6,4 eiro mēnesī.

 

Izglītības ministrija apzinās, ka par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, tiek maksāts dubultā un dažkārt trīskārši, taču pašvaldību pretestība ir pārāk spēcīga, lai situāciju mainītu.

“Jau apmēram 15 gadus valdība dažādos līmeņos stratēģiskajos plānošanas dokumentos ir šim jautājumam pievērsusi uzmanību,” atzīst ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.

No nākamā gada 1.janvāra ministrija plāno vairs nefinansēt internātu uzturēšanas izdevumus un tas būs jādara pašvaldībām.

“Tad ir cerība, ka pašvaldības izvērtēs savas naudas tērēšanu un apdomās, ko un kā tērēt,” saka IZM pārstāve.

Tajā pašā laikā eksperte piebilst, ka 100% garantijas, ka tā notiks, vēl nav. Turklāt pašlaik runa ir tikai par valsts finansējuma atņemšanu parastajām internātskolām, nevis speciālajām internātskolām.

Saskaņā ar likumu arī bērni ar īpašām vajadzībām nav jāskolo tieši internātskolās. Jebkurā skolā ir iespējams īstenot atbilstošu izglītības programmu, pielāgotu bērnam.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti