Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris norādīja: “Mūsu objektā nonāk notekūdeņi no visas Rīgas pilsētas un tuvējās aglomerācijas. Principā kopā ar iedzīvotāju fizioloģiskajiem atkritumiem nonāk arī šī vīrusa atmirušais genoms, kas pēc būtības nav infekciozs, taču pēc šī atlikuma lieluma var noteikt, kāda līmeņa izplatība šobrīd ir pilsētā.”
Notekūdeņu paraugu ņemšanu organizē un koordinē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija. Tās vadošais pētnieks Sandis Dejus akcentēja – šī metode ir droša, jo notekūdeņos esošā Covid-19 atliekas nav lipīgas un nav arī ar aci saskatāmas.
“Tas analizētais tilpums ir gana mazs. Bet, lai mēs iegūtu reprezentatīvu paraugu no visas dienas griezuma, tad katru stundu tiek ievākts aptuveni 200 mililitru paraugs, kas pēc tam tiek analizēts laboratoriskajās iekārtās. Šonedēļ sākas pirmo paraugu ievākšana,” atzīmēja Dejus.
Notekūdeņos koronavīrusa pēdas varot ievērot, pirms vēl sasirgušajam parādās pirmie raksturīgie simptomi. Katrā pilsētā paraugus ievāks divas reizes nedēļā. Tas vajadzīgs, lai varētu sekot līdzi tendencēm – vai Covid-19 izplatība pieaug vai nepieaug.
Pieaugot koronavīrusa koncentrācijai notekūdeņos, iespējams savlaicīgi prognozēt infekcijas uzliesmojumu konkrētā teritorijā.
Tas ļautu arī epidemiologiem reaģēt un vajadzības gadījumā ieviest papildu drošības pasākumus.
Visus notekūdeņu paraugus vedīs uz zinātnisko institūtu “Bior” Rīgā. Tā direktors Aivars Bērziņš skaidroja: “Nacionālā līmenī pirmais un svarīgākais partneris mums ir Slimību profilakses un kontroles centrs un faktiski visas veselības nozares institūcijas, kuras šos datus var izmantot. Galamērķis ir šos jaunos vīrusa variantus identificēt arī caur notekūdeņu sistēmām.”
Plānots, ka bez iepriekš nosauktajām sešām lielajām Latvijas pilsētām monitoringa dalībnieku skaits vēl pieaugs.
