Eksperti darbu sāka, kad vairāki Augstākās tiesas tiesneši pauda bažas par tiesu varas reputācijas krīzi. Uz to viņus mudināja žurnāla "Ir" pētījums par tā sauktajām "ceļojošajām" firmām 2008. - 2014. gadā. Neilgi pirms maksātnespējas pieteikšanas vairāk nekā 800 uzņēmumi mainīja juridisko adresi, tā panākot lietas izskatīšanu konkrētā tiesā.
Pēc Tieslietu padomes lēmuma februārī izskanēja, ka analīze tiek gaidīta divu mēnešu laikā. Tas gan nav īstenojies, jo eksperti to dara ārpus darba laika.
"Darbs tiek organizēts maksimāli viņiem pieejamajā laikā, respektējot viņu ikdienas darbu, tāpat arī respektējot Augstākās tiesas iesaistīto tiesnešu noslodzi, jo
pamatuzdevums ir un paliek tiesnešiem tiesas funkciju veikšana,
un šis noteikti ir papildu uzdevums, kuru tiesneši ir piekrituši veikt," stāstīja Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
Zikmane norāda - auga arī darba apjoms. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādījis, ka svarīgi ir nesasteigt izskatīšanu, lai iekļautos kādā termiņā, bet veikt padziļinātu analīzi.
Padome tagad lūgusi darbu beigt līdz rudenim. Tomēr, kāda varētu būt rīcība, kad secinājumi būs saņemti, vēl nav skaidrs.
"Es ļoti sagaidu, ka tas neaprobežosies ar lēmumu - pieņemt zināšanai," teica Bičkovičs.
Ja eksperti secinās, ka problēmas likumos pastāv joprojām, padome rosinās tajos izmaiņas. Uz konkrētiem tiesnešiem sekas gan nevar attiekties.
"Lai ko tiesnesis būtu sastrādājis un būtu tajā brīdī saucams pie disciplināratbildības, nu ir noilgums," skaidroja Bičkovičs.
Par darba rezultātiem Zikmane vēl nerunāja, jo ekspertu vidū esot panākta vienošanās, ka secinājumi tiks izdarīti, kad viss darbs būs pabeigts. Tomēr viņa atzina, ka jau šobrīd vērojamas domstarpības ekspertu secinājumos. Viņa minēja, ka diskusijas notiek, piemēram, par to, vai un kādas izmaiņas normatīvajos aktos nepieciešamas.
