Nolaists un šķietami pamests
Adrese ar tagadējo nosaukumu “Invalīdu iela 1” ir vieta, kur satiekas Invalīdu, Upes un Hospitāļu iela. Daudziem tā vēl asociējas ar vietu, uz kuru bija jādodas pārbaudīt veselību pirms iesaukšanas armijā. Šodien aiz augstā žoga padomju laikā celtā ēkā strādā Valsts tiesu ekspertīžu birojs, bet līdzās tam atrodas liela, gaišdzeltena 19.gadsimta ēka – kādreizējais Rīgas Kara hospitālis. Pašlaik redzams, ka aiz žoga sākušies būvdarbi.
Latvijas Radio tur viesojās pērn februārī kopā ar erudīto Rīgas vēstures pētnieku Gunāru Ārmani.
„Šī divstāvīgā mūra korpusa (1830.-1835. gads) autors ir Pēterburgas arhitekts [Aleksandrs] Štauberts un Johans Eduards de Vite – izcilas personības. Tas ir uzbūvēts krievu P burta veidā, un tas, ko šodien redzam, braucot pāri Brasas tiltam, patiesībā ir nama aizmugure. Fasāde ir iekšpagalms. Kā raksta [arhitektūras profesors] Jānis Krastiņš – tas ir lielākais un vecākais mūra korpuss ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Pie tam savā laikā Krievijas impērijā lielākais kara hospitālis. Es savā pieredzē ko līdzīgu esmu redzējis tikai Daugavpils cietoksnī, bet tas ir jaunāks,” tolaik stāstīja pētnieks.
Foto galerija: 2019.gada februāris.
Īsi pēc tam Rīgas Kara hospitālis bija arī viens no Mārtiņa Ķibilda raidījuma “Adreses” varoņiem.
Bet pirms diviem gadiem Rīgas Kara hospitāļa teritorija ar lielo parku tam apkārt bija viena no pieturvietām izrādē “Brasa. Pumpurs. Spēks”, ko veidoja radošām idejām bagātā Brasas apkaimes iedzīvotāju biedrība.
Biedrības “Brasa” valdes locekli un vienu no izrādes veidotājām Inesi Auziņu Latvijas Radio sazvanīja Alūksnē, kur viņa pavada vasaru, bet Brasā notiekošajam tāpat aktīvi seko līdzi. Kādēļ toreiz izrādes veidotāji veda skatītājus arī uz šķietami pamesto Kara hospitāli?
“Mūsu izrāde “Brasa. Pumpurs. Spēks” bija ar domu parādīt šo apkaimi un kas tajā atrodas. Tādēļ, ka tur apkārt bija tāds padomju laika betona žogs “vafelītē” un priekšā šlagbaums, reti kurš tur gāja. Mēs gribējām parādīt, cik dažāda ir Brasas apkaime un ka te ir tādas vēsturiskas vietas. Un vienlaikus pacelt šo problēmu, ka tādas vēsturiskas vietas tiek nolaistas un lēnām pārvēršas par graustiem,” stāsta Auziņa.
Sola saglabāt vēsturisko mantojumu
Tagad izrādās, ka vēsturisko, ilgstoši tukšo ēku pielāgos Satversmes aizsardzības biroja vajadzībām. “Tas, ko es šobrīd varu pastāstīt – vecajā Kara hospitālī, par ko februārī ir deklasificēta informācija, atradīsies Satversmes aizsardzības birojs,” atklāja Tiesu namu aģentūras vadītāja Santa Sausiņa.
Tieslietu ministrija šo teritoriju pārņēma pirms četriem gadiem ar mērķi pielāgot to tieslietu iestāžu vajadzībām, un SAB jaunās telpas ir viena no tām.
Sausiņa sola, ka Kara hospitāļa atjaunošanā pēc iespējas tiks saglabāts vēsturiskais mantojums:
“Restaurācijas darbos tiks pilnībā saglabāts esošais apjoms, netiks piebūvēts nekas ne uz augšu, ne blakus.
Kā arī pilnībā tiks saglabāta vēsturiskā fasāde. Tiks atjaunotas fasāžu detaļas. Arī, runājot par iekštelpām, tur netiks veiktas principiālas izmaiņas sākotnējā plānojumā.”
Pēc arhitektoniskās izpētes materiāliem, hospitāļa ēkā nav bijušas greznas detaļas. Tomēr iespēju robežās tikšot atjaunota gan divstāvu kāpņutelpa, gan dekoratīvi sienas gleznojumi, gan arhitektoniskas detaļas savulaik slimnīcā iebūvētajā pareizticīgo baznīcā, ko padomju laikā pārveidoja par kinoteātri.
Atjaunot plānots arī netālu no 19. gadsimta hospitāļa ēkas esošo padomju laika slimnīcas korpusu, kura vienā daļā pašlaik atrodas Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Santa Sausiņa lēš, ka šīs ēkas atjaunošanā varētu būt jāiegulda līdz 20 miljoniem eiro.
“Tieši pašlaik Tiesu namu aģentūra ir izsludinājusi iepirkumu, lai to pārveidotu par administratīvu ēku tieslietu nozares iestāžu vajadzībām. Piemēram, šobrīd ļoti ir vajadzīgas telpas Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācijai, kas atrodas Stabu ielā, un vēl vairākām iestādēm,” stāsta Sausiņa.
Parku saglabās, bet ne publiski ieejamu
Brasas apkaimes pārstāve Inese Auziņa pārmaiņas ilgstoši nolaistajā vidē vērtē atzinīgi. Viņa uzteic arī Tiesu namu aģentūras gatavību uzklausīt iedzīvotājus, piemēram, par koku izciršanu hospitāļa parkā. Pēc aktīvistu iesaistes nocērtamo koku skaitu izdevies krietni samazināt.
“Vienīgais, par ko mēs nedaudz bēdājamies – ka šai brīnišķīgajai zaļajai teritorijai apkārt būs žogs un tā acīmredzot vairs nebūs publiski pieejama. Valsts iestāžu darbinieki uz to parku varēs darba laikā paskatīties, bet reāli to kā parku neviens neizmantos.
Mēs priecātos, ja varētu to parku padarīt pieejamāku apkaimes iedzīvotājiem,” saka Auziņa.
Iedzīvotāji arī bažījas, vai valsts iestāžu attīstība nesamazinās jau tā trūcīgo autostāvvietu skaitu apkaimes ielu malās.
Cik izmaksās Rīgas Kara hospitāļa vēsturiskās ēkas atjaunošana, netiek atklāts, taču zināms, ka to plānots pabeigt līdz 2023. gadam.
