Kultūra

Laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivālā «Re Rīga!» fokusēsies uz žanru sinerģiju

Kultūra

Jauno teātra mākslinieku apvienība "Kvadrifrons": Gribam būt paši sev kungi

Aktieri un vietējie iedzīvotāji aicinās atklāt Brasas apkaimi caur "Lāčplēša" ainām

Četru teātru aktieri aicinās atklāt Brasas apkaimi caur «Lāčplēša» mazzināmajām ainām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Brasa ir Rīgas apkaime, kurā, iespējams, dzīvo visvairāk aktieru, mūziķu un citu radošu ļaužu. Apkaime, kas lepojas ar savu iedzīvotāju sadarbības garu un apņēmību uzlabot vidi sev apkārt. Apkaime, par kuru padomju gados esot teikts: “Brasa – spēks, visiem vāks!”

Savu spēku Brasas radošie ļaudis nolēmuši parādīt, radot pilsētvides izrādi – pārgājienu “Brasa. Pumpurs. Spēks”. Par vaduguni ņemts Andreja Pumpura tieši pirms 130 gadiem sarakstītais “Lāčplēsis”, taču eposa tēlus un notikumus šoreiz ieraudzīsim jaunā gaismā.

Mazais skvērs Hospitāļu un Miera ielas krustojumā iepretim Lielajiem kapiem ir šķietami mierīga, bet radošas dunas pilna vieta. Iepriekš vietējo entuziastu rīkotajos Hospitāļu ielas svētkos no šejienes sākušās ekskursijas pa Brasas apkaimi. Un tieši šeit piecus augusta vakarus sāksies izrāde “Brasa. Pumpurs. Spēks.”

“Citiem radošajiem kvartāliem ir, piemēram, Kaņepes Kultūras centrs, Kalnciema kvartāls, VEF kvartāls – kāda ļoti konkrēta vieta, kur viss notiek. Brasā šādas vietas nav,” stāsta Hospitāļu ielas svētku rīkotāja Inese Auziņa.

Šis apstāklis gan nav atturējis viņu no idejas, ka arī Brasas radošais gars ir jāparāda citiem.

“Mūsu radošums veidojas no tā, ka te dzīvo ļoti daudz aktieru, mākslinieku, mūziķu, ar teātri un kino saistīti cilvēki. Mēs jūtamies tā, it kā dzīvotu radošā kvartālā. Un, lai to kaut kā parādītu, gribējām šos radošos cilvēkus iesaistīt kādā kopprojektā,” skaidro Auziņa.

Tā radās ideja par izrādi, kurā iesaistījušies vairāk nekā desmit aktieru no četriem teātriem – visi Brasas apkaimes šā brīža vai kādreizējie iedzīvotāji. Akvelīna Līvmane, Andis Strods, Karīna Tatarinova, Kaspars Zāle, Kristians Kareļins un citi.

Inese Auziņa stāsta, kādēļ izrādes nosaukumā ir vārds “spēks”: “Kādreiz, padomju laikos, Brasā bija tāds sauklis: „Brasa – spēks, visiem – vāks!” (krieviski: Браса – сила, всем – мoгила), un tā doma bija, ka Brasas cilvēki turas kopā un aizstāv savu teritoriju. Tas sauklis vairs nav saglabājies uz sienām, bet ir saglabājies cilvēku kopīgā sadarbībā.”

Izrāde iecerēta kā pārgājiens ar iepazīšanos. Tā dalībnieki divas stundas gida pavadībā atklās Brasas apkaimi un tiksies ar Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” varoņiem mūsdienu kontekstā. Ideja kā pamatu izrādei izmantot tieši “Lāčplēša” tekstu, kura autors atdusas tepat, Lielajos kapos, pieder režisorei Antai Priedītei. Kādēļ Pumpurs? Jo viņš bija cilvēks, kurš laikā, kad apkārt bija daudz augsti skolotu literātu, ar saviem trim gadiem draudzes skolā apņēmās uzrakstīt tautas eposu un to arī izdarīja, saka Anta Priedīte.

“Tas, kas mums likās būtiski – sabiedrība, ja tā ir nevis anonīms pūlis, bet sabiedrība, kas domā, spēj un vēlas mainīt savā dzīvē, tā var sastāvēt tikai no šādiem cilvēkiem, kuri katrs pats uzņemas iniciatīvu kaut ko darīt un apvienojas. Tas arī ir tas pamatprincips, uz ko ir būvēta šī izrāde,” ieceri raksturo Priedīte.

Tā būs kā sabiedriska ainava, kurai papildu vielu pārdomām piešķir Pumpura teksts, saka režisore. Taču stāsts par Lāčplēsi un Melno bruņinieku šoreiz nebūs izrādes centrā.

“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju droši viena zina pamata leģendu par Lāčplēsi, Laimdotu, Spīdolu, Kangaru un tumšo bruņinieku, kāds varbūt vēl atceras Koknesi un Lielvārdi, bet patiesībā ļoti lielu daļu teksta sastāda daudzi citi notikumi viņu dzīvē. Ne tikai cīņa ar tumšo bruņinieku vai kā Kangars nodeva savus tautiešus,” atklāj režisore.

“Un mēs šajā gadījumā esam likuši akcentu tieši uz to daļu, kas ir aizmirsta. Jo arī Pumpura bērēs bija tā, ka Augusts Deglavs teica, ka taka uz viņa kapu nekad neaizaugs, bet jau pēc kādiem sešiem gadiem īsti vairs nevarēja atrast, kur viņš ir apglabāts. Šī tēma tika aktualizēta tikai 20.gados, Kārlis Zāle veidoja Pumpura pieminekli.

Līdz ar to mēs arī gribējām runāt par to daļu, kur cilvēki saka: “Jā, jā, zinu Lāčplēsi,” bet patiesībā nezina,” stāstu noslēdz Priedīte.

Izrādes noformējumu veido vai, pareizāk sakot, ierauga un izceļ scenogrāfs Aigars Ozoliņš, arī vietējais “brasietis”. Uz apkaimes “skatuves” būs Lielie kapi, kolorīti pagalmi un pamestais Rīgas Kara hospitālis – vieta, kuru scenogrāfam mākslīgi radīt būtu teju neiespējami.

“Tur daba ir izlauzusies cauri asfaltam, kaut kur kaut kas nolikts, aizmirsts. Var redzēt, ka stāvējis jau daudzus gadus… Koki lēnām jau uzlīduši virsū ēkām. Tā ēka ir ļoti skaista, tāda pasakaini skaista. Vajag tikai ieraudzīt un parādīt cilvēkiem šīs lietas. Scenogrāfam tas ir viegls darbs – pilsētvidē strādāt,” smejas Ozoliņš.

Izrāde “Brasa. Pumpurs. Spēks” skatītājus pulcēs 15., 20., 21., 28. un 30.augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti