Pirms aptuveni 10 gadiem, tuvojoties datumam, kad partijas var iesniegt savus vēlēšanu kandidātu sarakstus CVK, pie tās jau vairākas dienas iepriekš pulcējās partiju pārstāvji un pēdējo nakti pie komisijas pat nakšņoja, bet šobrīd partijas pārāk necenšas paspēt sarakstus iesniegt pirms citām.
„Kādreiz varbūt tam bija lielāka nozīme, šobrīd vairs nē, šobrīd pieeja vēlētājiem, informatīvais lauks ir daudz lielāks, biezāks, slāņaināks, kādreiz, kad tā bija tāda reta iespēja parādīties TV ekrānos, tam bija lielāks pienesums,” pieļauj CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs prognozē, ka kopumā kandidātu sarakstus iesniegs 14 partijas, bet neizslēdz – pēdējā brīdī varētu uzrasties kāds vēl nedzirdēts saraksts. Pašreizējie sabiedriskās domas aptaujas dati labas izredzes sola Nacionālajai apvienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai, partijai „Saskaņa” un „Vienotībai”, kas pirmo reizi izrāvusies līderos.
„Tā partija, kura publiskajā telpā parasti tiek kronēta kā vēlēšanu uzvarētāja, vismaz mēnesi vai divus bauda mazliet lielāku popularitāti un simpātijas, nekā tas ir bijis iepriekš. Un šeit jāsaka – tas, šķiet, ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu efekts,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.
Lai arī aptaujas liecina, ka sabiedrība nav apmierināta ar pie varas esošajām partijām, sociologi prognozē, ka jaunizveidotajām partijām būs jāpieliek daudz pūles un spēka, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Cerības tās varētu saistīt ar to, ka daudzi vēlētāji vēl nav izlēmuši, par ko balsot nākamajās Saeimas vēlēšanās.
„Vairumā gadījumu ir tā, ka ir apmēram jau piemests, ka šis ir simpātisks, par šiem nu gan nekad, un tad šie galīgie lēmumi ļoti daudzos gadījumos tiek pieņemti dienu, divas pirms vēlēšanām. Ļoti daudzi to izdara pat vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī,” saka Kaktiņš.
Lai vispār varētu doties vēlēt, aptuveni 20 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kuru vienīgais personu apliecinošais dokuments ir identifikācijas karte, nepieciešams izņemt vēlētāju apliecības. Cimdars ir pārliecināts – šis jaunievedums nedos iespēju krāpties un balsot vairākkārt.
Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām par nākamajiem Saeimas deputātiem varēs nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Cimdars gan pieļauj, ka jau nākamajās Saeimas vēlēšanās tiks ieviests vēlētāju reģistrs, bet tad lēmums par iecirkņa maiņu nebūs jāpieņem mēnesi pirms vēlēšanām, kā tas bija šogad, bet, iespējams, to varēs izdarīt vēl vēlēšanu priekšvakarā.
