Pusdiena

Civilās aviācijas aģentūra: Noteikumi par dronu izmantošanu Latvijā ir, sodu – nav

Pusdiena

Lielbritānija un Eiropas Savienība vienojušās par izstāšanās sarunu kārtību un tematiem

Saeimas komisijai pārmet gausumu pašvaldību informatīvo izdevumu ierobežošanā

Saeimas komisijai pārmet gausumu pašvaldību informatīvo izdevumu ierobežošanā

 

Žurnālisti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pārmet gausumu pašvaldību informatīvo izdevumu ierobežošanā. Iepriekš izmaiņas nevirzīja, pamatojot ar vēlēšanu tuvumu. Šobrīd pašvaldību vēlēšanas ir garām un atbildīgajā Saeimas komisijā norāda, ka jautājumu par pašvaldību informatīvo izdevumu definēšanu nedrīkst sasteigt. Tādēļ atgriezties pie šīm izmaiņām Saeimā varētu tikai pēc brīvdienām.

Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā par presi. Izmaiņas paredzēja tajā skaitā likumu neattiecināt uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Tātad pašvaldību informatīvie izdevumi nav preses izdevumi. Tiesa, kas tie ir, likumos noteikts nav. Likumam par pašvaldībām ierosinājumi tos definēt atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrajam lasījumam iesniegti apmēram pirms gada.

„Protams, ka nenotiek pietiekami ātri šis darbs. Tāpēc, ka visi tie grozījumi, kas ir nonākuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ir iestrēguši. Tas būtībā ir pareizais vārds. Tiešām ir iestrēguši!”

sacīja laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Daiga Bitiniece.

Viņa negatīvi vērtē lēno izmaiņu virzību. Definēt, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi, vajagot, lai nejauktu cilvēkiem galvu.

„Cilvēki šobrīd saņem savās pastkastītēs visā Latvijā šos pašvaldību izdevumus par velti, un šie izdevumi ļoti līdzinās neatkarīgai reģionālajai presei gan pēc satura, gan pēc izskata. Cilvēki jau vairs nespēj atšķirt, kas ir īsta žurnālistika un kas ir sabiedrisko attiecību produkts. Manuprāt, tas ir liels kaitējums vietējai demokrātijai, kas šobrīd tiek nodarīts,” norādīja Bitiniece.

Šobrīd sasniegtais kompromiss paredz aizliegt publicēt informatīvajā izdevumā maksas reklāmu un sludinājumus, publicētajai informācijai jāattiecas uz domes pieņemtajiem lēmumiem, uz tiem vajadzētu skaidri norādīt, ka tie ir pašvaldības izdevumi, tiem varētu būt noteikts iznākšanas biežums.

„Mēs esam sen vienojušies, ka jebkurš likumprojekts, kas skar pašvaldības darbu, kas iesniegts pusotru gadu pirms vēlēšanām, netiks izlaists uz trešo lasījumu, pirms notiek pašvaldību vēlēšanas,” atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”) iepriekš norādījis uz praksi pirms vēlēšanām būtiskas izmaiņas neieviest.

Pagājušajā Saeimas sēdē debatēs par grozījumiem preses likumā, kur lēma to neattiecināt uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, atsevišķi deputāti atgādināja arī par vajadzību beidzot definēt šos izdevumus pašvaldību likumā.

„Diemžēl šis process velkas ļoti, ļoti ilgi. Ir atrasta kompromisa redakcija, kas ļoti daudzas puses apmierina.

Tomēr joprojām virzība ar šo redakciju nenotiek un vairākkārtīgi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē ir runāts jautājums, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir jāsaņemas un šis likums jāvirza uz priekšu,” paskaidroja Saeimas deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”).

Viņa Saeimas plenārsēdē arī atgādināja Dolgopolova teikto par vēlēšanu tuvumu. Lai gan šim argumentam deputāte nepiekrita, viņa cer, ka tagad – pēc vēlēšanām – komisija saņemsies un noteiks likumā skaidrību viesošās izmaiņas.

„Tagad, kad pašvaldības ir ievēlētas, vajag iedot tām ievilkt elpu, ievēlēt savus vadošos orgānus, saprast, ko un kā viņi grib darīt, izvest vēl varbūt vienu konsultāciju ciklu un tad mēs līdz gada beigām to skatīsim,” norādīja Dolgopolovs.

Viņš pats gan pārmetumiem pamatu neredz. Turklāt deputāts norāda, ka jautājums esot saistīts arī ar budžetu, jo jebkurš šāds materiāls maksājot pašvaldībai naudu. Izmaiņas ieviešot jau tagad, būšot jāgroza arī budžets.

„Pārmest, ka notiek darbs lēni… man liekas, ka šeit labāk septiņas reizes nomērīt un vienreiz griezt, nevis otrādi – sākumā griezt un pēc tam mēģināt labot,” pauž Dolgopolovs.

Grozījumu tālāko virzību varētu sagaidīt, tikai atsākoties darbam rudens sesijā pēc pārtraukuma. Dolgopolovs uzskata, ka izmaiņas būtu ieviešamas ar jaunā gada sākumu.

Jau ziņots, ka 2016.gada februārī tika aplēsts, ka gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām atbilstoši savām budžeta iespējām jau gadiem drukā savu oficiālo izdevumu. Tikai dažas iztiek ar taupīgiem mēnešrakstiem, kur tiešām lakoniski izstāsta par domes darbu. Bet daudzviet pašvaldības vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus lielās tirāžās, domes informāciju tur “atšķaidot” ar izklaidējošiem rakstiem, sludinājumiem un reklāmām.

Vēlāk šis jautājums nonāca līdz Saeimai, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija janvārī atbalstīja priekšlikumu liegt valstij un pašvaldībām veidot periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus. Taču Saeimai vēl neizdevās vienoties par šādu risinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti