Saeimas komisija idejiski atbalsta elektronisko nobalsošanu pašvaldību referendumos

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ieviest iespēju vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē. Līdz šādas sistēmas izveidei gan vēl liels ceļš ejams.

Iecere par vietējās nozīmes referendumu ieviešanu lokālu jautājumu risināšanai un iedzīvotāju plašākai iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā Saeimā apspriesta jau vairāk nekā 20 gadus, bet tā arī nav atbalstīta.

Pašlaik deputātu darba kārtībā esošais vietējo referendumu likumprojekts ir atvērts apmēram septiņus gadus. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā tā virzību nobremzēja teju pēdējā brīdī ar argumentu, ka īsti nav uzskaitīts tematu loks, par ko šādi referendumi vispār varētu būt rosināmi, kas varot traucēt pašvaldību darbu.

Savukārt tagad vietējo referendumu likumprojekts tiek saistīts arī ar administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanu un jauno pašvaldību modeli no nākamā gada. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinājusi iespēju šādos lokālas nozīmes referendumos ieviest arī iespēja nobalsot interneta vidē, izmantojot drošu e-parakstu. Turklāt šāda interneta balsošanas rīka izstrādi varētu finansēt ar Eiropas atlabšanas fonda finansējumu Covid-19 seku pārvarēšanai. Tiesa, šo līdzekļu apguvē jāpiesakās jau visai drīz.

Vairākkārt izskanēja, ka elektroniski nevarētu lemt par kādas domes atlaišanu, ja reiz tā ir ievēlēta klātienes vēlēšanās.

Par jautājumiem, ko varētu izlemt arī elektroniskā vidē, tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā lems deputāti un ekspertu darba grupa.

Pēc tam atbildīgā Saeimas komisija lems konkrētāk par ideju vietējos referendumos ieviest interneta balsošanu.

Pieļaujams, ka referendumu varētu rosināt, piemēram, par kādu lokālas nozīmes būvobjektu radīšanu.

VARAM paredz, ka nobalsošana notiktu, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu noteiktās darba dienās, savukārt sestdienā notiktu balsošana vēlēšanu iecirknī klātienē. Lai piedalītos referendumā elektroniski, būtu nepieciešams autorizēties, izmantojot drošo elektronisko parakstu.

Likumprojekts arī paredz, ka elektroniski notiek arī parakstu vākšana par pašvaldības referenduma ierosināšanu.

Saeimas sēdē trešdien, 16. septembrī, neviens no deputātiem, kā arī pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Centrālās vēlēšanu komisijas un domnīcas “Providus” neiebilda pret šo ideju. Daudzkārt izskanēja doma, ka vispirms būtu jāsāk ar drošības risku izvērtēšanu šādas sistēmas darbībā, kā arī aizklātuma principa nodrošināšanu, kas ir svarīgs gan referendumos, gan ik vienās vēlēšanās.

Vienlaikus domnīcas “Providus” eksperte Iveta Kažoka piekrita atsevišķu deputātu teiktajam, ka elektroniskās nobalsošanas ieviešana nedrīkstētu būt jautājums, kas aizkavē paša vietējo referendumu likumprojekta virzību. Viņa atgādināja, ka tas Saeimā ir “muļļāts jau ļoti ilgus gadus”.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa atzina, ka šādi vietējas nozīmes referendumi būtu labākais formāts, kā praksē pārbaudīt kādu elektroniskās balsošanas rīku, kura ieviešanā obligāts, protams, būtu arī IT drošības risku ekspertu viedoklis. Vienlaikus skaidrs, ka šādā gadījumā saruna nav par elektroniskās balsošanas ieviešanu kādās pašvaldību, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur drošības apdraudējumi varētu radīt daudz būtiskākas sekas.

CVK vadītāja Kristīne Bērziņa par pašvaldību referendumiemJānis Kincis

    "Var piekrist izskanējušajiem viedokļiem, ka vietējie referendumi būtu veids, kā izmēģināt elektronisko balsošanu, kas pēc būtības šajā likumprojektā nozīmē balsošanu internetā. Tā būtu zemākas riska pakāpes balsošanas veids, kā to izmēģināt. No Centrālās vēlēšanu komisijas skatpunkta būtu svarīgs saprātīgs laika periods šīs sistēmas izstādei, uzklausot IT drošības ekspertu viedokli. Ir pavērusies iespēja sistēmu izstrādāt par Eiropas līdzekļiem. Bet tā būtu sistēma, kas darbināma jebkurā laikā. Tas nozīmē –

    ja tā būtu Centrālās vēlēšanu komisijas pārraudzīta sistēma, būtu no valsts budžeta jāparedz līdzekļi tās kontrolei un uzturēšanai," norādīja Bērziņa.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti