Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.
KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs iepirkuma dokumentācijā, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par plānotajiem pakalpojumiem, tādējādi saņemot samaksu no CVK par faktiski neveiktiem darbiem. Iesaistītie CVK nodarbinātie, apzinoties uzņēmēja iniciēto prettiesisko darbību sekas, parakstīja viltoto dokumentāciju.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēti fakti, kas ļautu apšaubīt 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanu leģitimitāti.
KNAB kriminālprocesu sāka 2022. gada 7. novembrī.
Bijušo CVK priekšsēdētāju rosināts apsūdzēt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu, uzņēmēju par krāpšanu lielā apmērā, bet pašreizējos CVK darbiniekus – par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu. Kā noskaidroja LETA, abiem CVK darbiniekiem drošības līdzekļi nav piemēroti, tomēr viņu amatus KNAB neatklāj.
Tāpat KNAB aicinājis prokuratūru turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.
Kriminālprocess tika sākts pret vēl septiņām personām, taču izmeklēšanas laikā šo personu darbībās netika iegūts apliecinājums, ka tās būtu veikušas noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šīs personas kriminālprocesa laikā zaudēja statusu un izmeklēšanas darbībās piedalījās liecinieka statusā.
Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2021. gada jūnijā "SOAAR" ieguva 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanās.
Tā paša gada aprīlī uzņēmums ieguva 154 802 eiro vērtu līgumu par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanās.
"SOAAR" direktors Renārs Kadžulis izplatītajā ziņojumā medijiem norāda, ka 12 gadus uzņēmums bija nodrošinājis programmēšanas pasākumus vēlēšanu norisei par zemākajām cenām tirgū, bet 2022. gadā KNAB un Iekšējās drošības birojs (IDB) uzsāka kriminālprocesus saistībā ar CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) organizētajiem iepirkumiem, kuros tika pasūtīti programmēšanas pakalpojumi un vēlēšanu nodrošināšana.
Prokuratūra esot cēlusi apsūdzību KNAB uzsāktajā kriminālprocesā, kurā norādīts viens vienīgs iespējamais likumpārkāpums, ka "SOAAR" it kā nav iegādājies nekādu datortehniku CVK pasūtījuma izpildei, notikusi dokumentu viltošana un krāpšana lielā apmērā, ar ko valstij nodarīti zaudējumi 56 265 € apmērā. Kadžulis norāda, ka KNAB iepriekš paziņojumā medijiem bija pavēstījis, ka nodarītie zaudējumi CVK ir ne mazāk par 149 920 eiro, bet prokuratūra izsniegusi apsūdzību, kurā it kā par nenopirktu datortehniku it kā viltoti dokumenti, kā rezultātā valstij nodarīti 56 265 eiro zaudējumi.
KNAB un prokuratūra uzskata, ka datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika, norāda uzņēmumā. Tajā uzsver, ka uzņēmums nopirka komponentes no dažādiem piegādātājiem atbilstoši tā brīža pieejamībai Covid-19 apstākļos – procesorus, atmiņas, cietos diskus, mātes plates, datoru korpusus, klaviatūras, peles. Saņemtās komponentes uzņēmums sakomplektēja datoros, sainstalēja tos un izmantoja CVK pasūtījuma izpildei un vēlēšanu nodrošināšanai, bez kā nebija iespējams to izpildīt.
Kadžulis uzsver, ka KNAB un prokuratūra kategoriski noraida un nepieņem nekādus pierādījumus, kā arī neļauj uzņēmumam fiziski parādīt nopirkto datortehniku un apliecinošus dokumentus. Vēl dīvaināks ir tas, ka datortehniku, ko iestādes uzskata par nenopirktu un nozieguma priekšmetu, neviens un nekad nav pasūtījis ne pirkt, ne nomāt, ne piegādāt. Ne CVK pasūtījuma līgumā, ne tā prasībās vai specifikācijā, pilnīgi nekur nav pieminēta nekāda datortehnika, un tā nekad nav bijusi pasūtījuma priekšmets vai tā sastāvdaļa.
Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka uzņēmuma arestētie līdzekļi 725 997 eiro apmērā iznīcina uzņēmumu.
"SOAAR" vārds izskanējis arī Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklētajā kriminālprocesā.
IDB kriminālprocesu sāka 2022. gadā un februārī rosinājis apsūdzēt divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersonu un uzņēmēju par pretlikumīgām darbībām elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izveides iepirkumos. Latvijas Televīzija ziņoja, ka minētais uzņēmējs ir Renārs Kadžulis.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SOAAR" īpašnieki vienādās daļās ir Renārs Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa – 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.
