Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Iļģuciema iedzīvotāji saka «nē» patversmei

Panorāma

Valsts kontroli pametusī L. Krapāne apsvērs tiesāšanos

Piedāvā apvienot valstspilsētas ar blakus esošiem novadiem

Saeimā vērtēs VARAM ideju piecas valstspilsētas apvienot ar blakus esošajiem novadiem

Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumā prasīto par katra novada esamību teritorijā ar valsts vai reģionālas nozīmes attīstības centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina piecas valstspilsētas apvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem. Tas varētu notikt no 2025. gada. Deputātiem būs jāvērtē arī citi iespējamie scenāriji.

ĪSUMĀ:

  • Jelgavas novadā un Augšdaugavas novadā nav attīstības centru.
  • Uz to norādīja ST, par neatbilstošiem atzīstot Ilūkstes un Ozolnieku pievienošanu blakus novadiem.
  • Tagad Saeimai jāmeklē risinājums.
  • VARAM piedāvā 2025. gadā piecas valstspilsētas apvienot ar blakus esošajiem novadiem.
  • Tas skartu Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni, Ventspili.
  • Līdz apvienošanai plāno jaunas sadarbības jomas starp valstspilsētām un novadiem.
  • Latvijas Pašvaldību savienībā izskan atbalsts iecerei, bet Lielo pilsētu asociācijā kritizē.

Saeimā vērtēs VARAM ideju piecas valstspilsētas apvienot ar blakus esošajiem novadiemJānis Kincis

Satversmes tiesas jūnijā publiskotajā spriedumā par neatbilstošu Satversmei atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Šī lēmuma iemesls – Jelgavas novadā un Augšdaugavas novadā nav attīstības centru, kas bija noteikts kā viens no galvenajiem kritērijiem novadu reformas īstenošanai. Lemjot atšķirīgi, Saeima rīkojusies patvaļīgi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā risinājumu tiesas norāžu izpildīšanai. VARAM redzējumu Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē raksturoja ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša:

"Uz šo brīdi VARAM redzētu iespēju atgriezties pie sākotnējā piedāvājuma par piecu valstspilsētu apvienošanu ar pieguļošajiem novadiem,

taču tas nenotiktu tūlīt, bet 2025. gada vēlēšanās. Savukārt šobrīd, lai neatstātu šo situāciju tādu, kā tā ir pašlaik un neveidotu jaunas teritorijas bez centriem, mēs piedāvātu papildināt esošo likuma regulējumu ar jaunām sadarbības jomām starp valstspilsētām un novadiem, kas pašlaik nav apvienoti."

Tas nozīmētu, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās pēc 2025. gada 1. jūlija:

  • apvienotos Daugavpils valstspilsēta ar Augšdaugavas novada pašvaldību, ietverot arī Ilūksti;
  • Jelgavas valstspilsēta apvienotos ar Jelgavas novadu,
  • Liepājas valstspilsēta apvienotos ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību,
  • Rēzeknes valstspilsēta apvienotos ar Rēzeknes novada pašvaldību,
  • Ventspils valstspilsēta apvienotos ar Ventspils novadu.

Līdz 2025. gada vidum šīs vietvaras turpinātu darbu pašlaik noteiktajās robežās, taču būtu noteikta sadarbība pašvaldības mantas apsaimniekošanā, saimnieciskās darbības sekmēšanā to teritorijās, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Šo priekšlikumu kā saprātīgu novērtēja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis: "Galvenā atšķirība jau ir kāda? Valmieras novadā par budžetu lems viena pašvaldība, bet Jelgavā un Jelgavas novadā – divās vietās. Katram no šiem modeļiem ir savas priekšrocības. Jūs nevarat tai apkārtnei atņemt naudu, ja ir ievēlēti deputāti, kuri lemj par savu budžetu. Šo divu modeļu salīdzinājums paver iespēju to nākamo izvēli izdarīt precīzāk, tajā pašā laikā ministrijas priekšlikums, manuprāt, šajā brīdī ir līdzsvarots un samērīgs. Tas netracina cilvēkus, neliek atkal kaut ko pārtaisīt, rīkot liekas vēlēšanas, kad cilvēki ir noskaņoti strādāt."

Atšķirīgi ministrijas piedāvājumu komentēja deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Viņš rosinās izvērtēt plašākus likuma labojumus. "VARAM piedāvā iet vieglāko ceļu. Man gribētos aicināt Saeimas komisiju iet izsvērtāku ceļu un pamatot, kāpēc šie novadi ir tādi, kādi ir.

Vai arī Saeima varētu saņemties un pārskatīt novadu reformas kritērijus, paredzot tos tādus, lai atbilstu likumprojektā esošajam novadu kartējumam,” sacīja Valainis.

Novadus pārraugošās ministrijas speciālistiem izteiktie priekšlikumi par piecu valstspilsētu un novadu iespējamu apvienošanu no 2025. gada jūlija likumprojekta formā jāizstrādā līdz septembra vidum. Paredzētas konsultācijas ar visu iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem.

Saeimai Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi trijos lasījumos atbilstoši Satversmes tiesas norādēm jāizskata un jāpieņem līdz nākamā gada sākumam.

KONTEKSTS:

Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.

Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu sāka jaunās pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt