ĪSUMĀ:
- ĀM: Krievijas meklēto personu saraksts ir iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās.
- Ministrija aicina ikvienu pārvērtēt došanos ārpus ES un NATO dalībvalstīm.
- Cilvēkus pirms došanās uz trešajām valstīm mudina reģistrēties konsulārajā reģistrā.
- Drošības komisijas vadītājs: Politiķiem nevajadzētu būt iebiedētiem.
- Prezidents pieļauj, ka meklēto saraksts varētu būt arī plašāks; žurnālistu izplatītie dati nebija oficiāli.
- Deputāts: Krievijai ir ierobežota piekļuve Interpola datubāzēm.
ĀM pieprasījusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvarotajam lietvedim Oļegam Zikovam paskaidrojumus par tīmekļa izdevuma "Mediazone" otrdien publiskoto sarakstu, kurā iekļautas arī Latvijas bijušās un esošās amatpersonas, pret kurām Krievija ir ierosinājusi politiski motivētas lietas saistībā ar lēmumiem par padomju pieminekļu nojaukšanu un izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. ĀM ir paudusi protestu, nosodot Krievijas praksi attiecināt savu nacionālo jurisdikciju uz Latviju.
Tā uzskatāma par iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un ir klajā pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtiem, norādīja ĀM.
Zikovs nav noliedzis šādu krimināllietu un sarakstu esamību un paudis iepriekš publiski pieejamo informāciju, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau 2022. gadā sākusi krimināllietas un pārbaudes pret Latvijas amatpersonām saistībā ar padomju pieminekļu demontāžu. ĀM jau toreiz protestēja pret šo rīcību un informēja institūcijas un amatpersonas būt īpaši uzmanīgām ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm arī tranzītā.
ĀM informējusi, ka ir saziņā ar Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, lai pārbaudītu publiski izskanējušo informāciju un mazinātu eventuālos riskus Latvijas valstspiederīgajiem. Tāpat ĀM strādā ar ES partneriem, lai šo jautājumu risinātu globāli.
Mudina brīdinājumus ņemt vērā ikvienam
Pašlaik ĀM šos brīdinājumus mudina ņemt vērā ne tikai attiecīgajā sarakstā pieminētos cilvēkus, bet ikvienu, kurš apsver doties ārpus ES un NATO – uz trešajām valstīm, kam varētu būt sadarbība ar Krieviju, skaidroja ĀM pārstāve Diāna Eglīte.
"Pirms šādu valstu apmeklējuma, arī tranzītā, rekomendējam izvērtēt, cik ciešas ir konkrētās valsts attiecības ar Krieviju un kāda ir konkrētās valsts tiesiskā sadarbība ar Krieviju, un, protams, būtisks aspekts ir arī cilvēktiesību aizsardzības līmenis šajā valstī. Tāpēc, izmantojot šo gadījumu, atkārtoti aicinām izvērtēt nepieciešamību doties ārpus ES un NATO dalībvalstīm.
Cilvēkus mudinām reģistrēties konsulārajā reģistrā, lai ĀM ir informēta, kur mūsu cilvēki atrodas, un nepieciešamības gadījumā varam kontaktēties un sniegt palīdzību."
ĀM mājaslapā ir lasāmi arī vairāk nekā 150 brīdinājumu saistībā ar ceļošanu, kā arī informācija par ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību tālruņa numuriem.
Drošības komisijas vadītājs: Politiķiem nevajadzētu būt iebiedētiem
To, ka sarakstos iekļauto personu riski, apsverot došanos ārpus ES un NATO, ir jāņem vērā arī plašākai sabiedrībai, uzsvēra arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"):
"Es pilnīgi pieļauju. Pirmkārt, agrāk, pirms Krievijas īstenotās Krimas okupācijas,
atsevišķi zinātnieki un žurnālisti saņēma vīzu atteikumus iebraukšanai Krievijā. Tagad tur neviens normāls cilvēks vairs neraujas. Tad ir nākamā pakāpe – nevis liegta iebraukšana, bet izsludināšana starptautiskā meklēšanā.
Varu apliecināt, ka gan izpildvaras pārstāvji, gan deputāti par braucieniem ārpus Eiropas Savienības un NATO vienmēr ir brīdināti, ka var saskarties ar problēmām."
Latkovska ieskatā, tie politiķi, kuri skaidri pauduši savu atbalstu Ukrainai un iebilduši pret Krievijas izvērsto agresiju, nevarētu būt pārsteigti vai iebiedēti par parādīšanos Krievijas veidotos sarakstos un izsludināšanu starptautiskā meklēšanā. Pēc deputāta domām, šajā kontekstā uzmanība jāpievērš arī tiem deputātiem, kuri, lemjot par šķēršļu noņemšanu padomju laika pieminekļu nojaukšanai vai saistībā ar atbalstu Ukrainai, ir izvēlējušies balsot pret, atturēties vai nebalsot.
Tikmēr Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieks Mārcis Balodis norādīja, ka īpaši paaugstināts ir risks, dodoties uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm, tomēr "nevajadzētu krist histērijā, ka NATO vai ES robežas pārkāpšana uzreiz nozīmē izdošanu Krievijai". "Nav gluži tā, ka visas valstis uzreiz gatavas sekot tās norādēm. Principā, raugoties ilgtermiņā, ir jārēķinās, ka Krievija gatava spert dažādus soļus, lai nepaliktu atbildi parādā," sacīja Balodis.
Prezidentu saraksts neizbrīnīja un nepārsteidza
Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka viņu Krievijas meklēto personu saraksts "ne izbrīnīja, ne pārsteidza".
Prezidents norādīja, ka laikā, kad viņš vēl bijis ārlietu ministrs, 2022. gada nogalē ĀM jau Saeimas deputātus un pašvaldības brīdinājusi, ka iespējami šādi incidenti, kad kāds no esošajiem vai bijušajiem deputātiem, amatpersonām varētu tikt pakļauts kāda veida Krievijas provokācijām saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti 2022. gadā.
Rinkēvičs pauda, ka lielāku rezonansi radījis tas, ka nopludināta informācija par konkrētiem cilvēkiem, tādējādi piešķirot šai informācijai personiskāku sajūtu.
Vienlaikus prezidents norādīja, ka Krievijai tādā veidā vērsties pret neatkarīgu valstu amatpersonām ir nepieņemami. "Tas tikai parāda to, ka Krievijas Federācija tiešām turpinās darīt to, par ko mēs jau esam daudzreiz brīdinājuši un runājuši – iebiedēt, baidīt, radīt dažāda veida neērtības," pauda prezidents. "Mēs nekādā veidā neļausimies iebiedēties, bet tas nav nekas jauns."
Papildu izvērtēšanas vērts esot tas, vai ir atklāta pilna datu bāze, jo šī nav oficiāla informācija, bet gan žurnālistikas ceļā iegūta.
"Pieļauju, ka, pat ja cilvēki sevi šajā informācijā neatrod, bet piedalījušies lēmuma pieņemšanā, arī viņi ir meklēšanā," sacīja Rinkēvičs.
Arī viņš aicināja brīdī, kad ir vēlme ceļot ārpus Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, konsultēties ar ĀM.
Kols: Krievijas piekļuve Interpola datubāzēm ierobežota
Latvijas Televīzijai Eglīte norādīja, ka uzrunātas tiesībsargājošās iestādes, lai tiešām pārbaudītu apgalvojumus, ka cilvēki sarakstā ir arī starptautiskā meklēšanā.
Piemēram, publiski pieejamajā Interpola datubāzē ir četri Latvijas valstspiederīgie. Divi, ko meklē Latvija, ir saistībā ar futbola aģenta Bezzubova slepkavību. Un divus Latvijas valstspiederīgos meklē Krievija. Vienu par pirātismu, bet otru par divu cilvēku slepkavību. Valsts policijā gan norādīja, ka šis saraksts nav pilnīgs. Tas atspoguļo tikai to, ko konkrētās dalībvalstis izvēlējušās darīt zināmu.
Tikmēr Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja, ka, pēc viņam zināmās informācijas, 2022. gadā ierobežotas Krievijas tiesības izmantot kopīgo Interpola datubāzi.
"Tas nozīmē, ka šos aresta orderus Krievija vairs nevarēja Interpola dalībvalstīm nosūtīt pa tiešo izpildei. Ir jāiet caur ģenerālsekretariātu, kurā pārbauda, var teikt, vai tur ir pamatojums, vai nav. Jo tās bažas jau ir iepriekš bijušas, ka tie ir politiski motivēti aresta orderi," norādīja Kols.
Identiski kā Latvijas Ārlietu ministrija, arī tās kolēģi Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijās šorīt uz tikšanos bija izsaukuši Krievijas vēstniecības pārstāvjus, pieprasot paskaidrojumus un vēlreiz kategoriski iebilstot pret Krievijas mēģinājumu īstenot tās nacionālo kriminālo jurisdikciju citas valsts teritorijā.
Arī Iekšlietu ministrijā (IeM) apstiprināja, ka Interpola sarakstā nevar nokļūt bez pamatojuma. Tomēr, pat ja Latvijas valstspiederīgie, tostarp bijušās un esošās amatpersonas, ko Krievija meklē politiski motivētu krimināllietu dēļ, nav iekļautas Interpola datu bāzē, tas nenozīmē, ka tās nav iekļautas citos starptautiskās meklēšanas sarakstos, ko veido Latvijai nedraudzīgas valstis. Cik plaši ir šie saraksti, var tikai minēt.
Viens no piemēriem, kas pierāda šādu Latvijai nedraudzīgo valstu starptautisko sadarbību, ir pērn septembrī notikušais mēģinājums Kirgizstānā aizturēt bijušo Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski ("Latvijas attīstībai").
"Gadījums ar Dombrovska kungu ir piemērs tam, ka šādi saraksti tiek veidoti. Un šie nav starptautiskās sadarbības, policijas sadarbības kanāli, bet šie ir individuālie katras valsts vai kāda reģiona –
šeit mēs runājam par informācijas apmaiņu starp Krieviju un NVS valstīm, kur šādi saraksti var būt, par kuriem mums nav informācijas, jo mēs esam dalībnieki tikai tādiem starptautiskajiem policijas kanāliem kā Interpols un Eiropols," skaidroja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
KONTEKSTS:
Viens no Krievijas pēdējiem neatkarīgajiem medijiem, interneta vietne "Mediazona" ieguvusi datus par Krievijā meklēšanā izsludinātiem desmitiem Eiropas politiķu un amatpersonu, kā arī simtiem cilvēku, kas apsūdzēti "nacisma ideju atdzīvināšanā" un par lēmumu demontēt padomju pieminekļus.
Meklēto sarakstā iekļauti arī 59 Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāti, kā arī bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva. Visvairāk Krievijā meklēšanā izsludināto politiķu un amatpersonu ir no Latvijas – kopā 83 cilvēki, otrajā vietā ierindojas Ukraina ar 43 cilvēkiem, kamēr no Lietuvas meklēšanā izsludinātas 29 personas.
Līdz februāra sākumam Krievijā meklēšanā izsludinātas vairāk nekā 96 tūkstoši personu saistībā ar pret tām ierosinātām krimināllietām, bet vēl 41,5 tūkstoši cilvēku tika meklēti kā pazudušas personas.
