"Par" likumprojektu balsoja 53, bet pret - 40 deputāti. Otrajā, galīgajā lasījumā Saeima par likumprojektu lems nākamā gada 16. janvārī.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 19. decembrī, vērtēja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Process noritēja saraustīti, jo sēdes organizētas Saeimas plenārsēdes starplaikos, tāpat tika uzdoti jautājumi - kādēļ likumprojekts tiek skatīts tieši šajā komisijā.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis uzsvēra, ka šis ir Saeimas darba kārtībai netipisks likumprojekts. Pieļaujot, ka Rīgas domes atlaišanu apstrīdēs Satversmes tiesā, atbilstoši tās standartiem Saeimai jāpārliecinās, ka ir pietiekams pamats atlaist domi un jākonstatē likumu pārkāpumi domes darbā. Turklāt Satversmes tiesa izmantos arī komisijas sēžu audioierakstus, lai pārliecinātos par izvērtējumu vai arī tā trūkumu.
Saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto, Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai nepilda tiesas spriedumus. Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis pauda bažas, ka šis ir mēģinājums politiski izrēķināties ar Rīgas domi.
Pēc diskusijām Juridiskais birojs tomēr rekomendēja nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par spīti brīdinājumiem, par iespējamo neatbilstību Satversmei, komisijas vairākums lēma likumprojektu atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē tajā pašā dienā.
Ministru kabinets otrdien, 17 .decembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).
Trešdien Saeima ārkārtas sēdē nodeva likumprojektu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tādējādi likumprojekts sācis savu ceļu parlamentā. Tas tika darīts tādēļ, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā koalīcijai nebūtu izdevies panākt balsu vairākumu likumprojekta tālākai virzībai, ņemot vērā partijas "KPV LV" noraidošo pozīciju Rīgas domes atlaišanas procesa kārtībā.
Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) valdības sēdē norādīja, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, neizveidojot likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un nepieņemot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Ministrs skaidroja, ka saskaņā ar 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu pašvaldībām ir pienākums noteiktā kārtībā organizēt atkritumu apsaimniekošanu, bet Rīga to nav izdarījusi līdz pat šim brīdim.
Pūce sacīja, ka arī pēdējā brīdī domes pieņemtie noteikumi neatbilda likuma prasībām, tāpēc to spēkā stāšanās bija jāaptur. Ministrs skaidroja, ka pašlaik Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir iespējama, tikai pateicoties valdības un Saeimas apstiprinātajai ārkārtējai situācijai,
Rīgai ir paredzēts speciāls regulējums – tiesiskais izņēmums, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt pašvaldība nav spējusi tikt galā ar šo funkciju jau ilgstoši, uzsvēra Pūce.
Valsts kanceleja, kura iepriekš norādīja uz nepilnībām likumprojekta anotācijā iekļauto pamatojumu, otrdien atzina, ka ieteikums par vienlīdzības principu ievērošanu ir ņemts vērā, taču attiecībā uz samērīguma principu analīzei būtu jābūt lielākai, lai novērstu riskus, ja lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā.
VARAM pārstāvji skaidroja, ka papildu pamatojumus un analīzi vēl varēs iekļaut, un ātrāk to izdarīt nevarēja jautājuma steidzamības dēļ.
Saeima ceturtdien, 19.decembrī, otrajā galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma arī grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
KONTEKSTS:
Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) rosināja atlaist Rīgas domi, jo vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.
