Reformas pretiniece un parakstu vākšanas iniciatīvas pārstāve Jeļena Bačinska norāda, ka šobrīd nav izvērtētas 2004. gada izglītības reformas sekas, tādēļ, viņasprāt, jaunā reforma nav pietiekami izsvērta.
"Bez jebkāda pamatojuma būs ieviesta jauna reforma. Es kā vecāks uzskatu, ka tas noteikti būs tīrs eksperiments uz mana bērna rēķina, bet es negribu, lai mans bērns būtu eksperimenta pamats.
Vairāki vecāki, kas ir parakstījuši šo petīciju, un arī es uzskatu, ka valodas zināšanām jābūt, valoda ir jāzina. Mēs neesam pret to, bet mācīties citā valodā, tas ir pavisam cits jautājums," uzskata Bačinska.
Jau ziņots, ka valdība pērn decembra sākumā konceptuāli atbalstīja pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka pirmsskolās jeb bērnudārzos mācības notiktu bilingvāli. No 1. līdz 6. klasei būtu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi. No 7. līdz 9. klasei 80% mācību procesa notiktu latviski. Tikmēr vidusskolā skolēni mācītos tikai latviski.
Pārmaiņu ieviešanas grafiks
Izglītības un zinātnes ministrija vēlas ieviest reformu 2021./2022. mācību gadā.
