Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Sola miljardu ekonomikas glābšanai

Saeima «Covid-19» ēnā

Saeima atbalsta novadu reformu 2. lasījumā; Varakļānus iekļauj Rēzeknes novadā

Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar “Covid-19” izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi.

Par novadu  reformu nobalsoja deputāti 52, pret -12. Priekšlikumus trešajam lasījumam varēs iesniegt līdz 27.martam.

Novadu reforma Saeimā 2. lasījumā

Pirmā likuma skatīšanas diena: Saeima lemj republikas pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām. Lielās pilsētas būs tikai piecas - to sarakstā vairs nebūs Jēkabpils, Jelgava, Valmiera un Ventspils.

Otrā likuma skatīšanas diena: Noraida priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus.

Trešā likuma skatīšanas diena: Administratīvo teritoriju robežu grozīšanu izlems valdība. Pūce sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldību līdz gada beigām.

Ceturtā likuma skatīšanas diena: Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām līdzfinansēs. Valdībai būs jāizstrādā koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību. Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.     

Piektā likuma izskatīšanas diena: Neveidos Sēlijas novadu, noraida priekšlikumus saglabāt vairākas pašvaldības pašreizējās robežās.

Saeimas 2. lasījumā atbalstītais administratīvi teritoriālais sadalījums

Pēc piecu dienu debatēm, kad bija izskatīti 145 no 316 priekšlikumiem,  piektdien pozīcija un opozīcija nolēma pārtraukt debates un atsaukt visus priekšlikumus, lai pabeigtu darbu pie likumprojekta otrajā lasījumā un turpinātu debates pēc būtības trešajā lasījumā.

Tomēr netika atsaukti divi priekšlikumi, kuri turklāt guva parlamenta atbalstu un Rēzeknes novadā negaidīti tomēr iekļāva Varakļānu pilsētu un Varakļānu pagastu, Murmastienes pagastu, kurus sākotnēji bija plānots iekļaut Madonas novadā.

Tas izraisīja opozīcijas sašutumu par vienošanās pārkāpšanu.

Deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atzina, ka šos priekšlikumus atsaukt nebija iespējams, jo Saeimā nebija deputātu, kuri šos priekšlikumus iesniedza un kuri to varētu atsaukt.  

Turklāt, tā kā tika atbalstīts arī komisijas priekšlikums, izveidojās situācija, ka Varakļānu novads pievienots arī Madonas novadam, un šo situāciju plāno labot trešajā lasījumā.

Tāpat Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Sedas pilsēta, Strenču pilsēta, kā arī Trikātas un Ēveles pagasti, pievienoti Valmieras novadam, nevis Valkas novadam.  

Valka paliks esošajās robežās. Tā kā novads būs ļoti mazs, tā attīstībai vēl tiks meklēts risinājums.

“Izveidotais novads faktiski nevarēs nākotnē izpildīt pilnā apmērā visas funkcijas, jāmeklē vai nu finansējums, vai jāmaina robežas,” atzina  atbildīgais ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Pa!”).

Pūce pēc sēdes uzsvēra, ka projekta izskatīšanai būs vēl pietiekams laiks un krīzes situācija nav iemesls reformas atlikšanai.

Juris Pūce: Par Saeimas lēmumu par novadu reformuEdgars Kupčs

    Pūce sacīja, ka novadu reformas sekas būs arī pēc 5, 10 un 15 gadiem, kad par “Covid-19” atcerēsimies kā par nelāgu starpgadījumu mūsu dzīvē.

     Otrajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā priekšlikums Latvijā veidot apriņķus tikai noraidīts.  Republikas pilsētu vietā būs lielās pilsētas, un tās būs Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga. Savukārt pilsētas statusa piešķiršanai nebūs noteikts konkrēts iedzīvotāju skaits.

    Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai ar novadiem būs jāsadarbojas un jāveido kopīgi attīstības plāni - pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsēta ar Daugavpils novadu, Liepāja ar Lejaskurzemes novadu un Rēzeknes pilsēta ar Rēzeknes novadu veidos kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.

    Lielākie novadi būs Jelgavas novads ar 88 000 iedzīvotāju un 141,3 miljonu eiro budžetu. Otrs lielākais būs Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju un 83,1 miljona eiro budžetu.  Valmieras novads būs trešais lielākais ar 47 700 iedzīvotāju un 80 miljonu eiro budžetu.

    Latvijas vismazākais novads būs Līvānu novads ar 10 800 iedzīvotāju un aptuveni  14 miljonu eiro budžetu. Otrs mazākais būs Saulkrastu novads ar 10 900 iedzīvotāju un 15 miljonu eiro budžetu. 

    Pēc teritorijas platības lielākie novadi būs:

    • Lejaskurzemes novads   3591 kvadrātkilometri (km2)
    • Madonas novads – 3353 km2
    • Jēkabpils novads – 2994 km2

    Pēc teritorijas mazākie:

    • Mārupes novads – 347 km2
    •  Olaines novads – 298 km2
    • Salaspils novads – 123 km2

    Strenču novadu, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās.  

    Likumprojekts paredz, ka valdībai būs tiesības grozīt pašvaldību robežas. Nav gan zināms, kā rīkosies, ja teritorijas gribēs brīvprātīgi apvienoties vai sadalīties.  

    Savukārt valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai veidos administratīvos reģionus - otrā līmeņa pārvaldības, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.  Administratīvie reģioni būs valsts un pašvaldību sadarbība.  Likumprojektu otrā līmeņa pārvaldībai ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) sola līdz gada beigām, lai ar nākamā gada 1. jūliju, ar brīdi, kad sāks darbu pašvaldības jaunajās teritorijās, darbu sāktu arī jaunie administratīvie reģioni.

    Lkumprojekts arī paredz, ka reformas izdevumus no valsts budžeta pašvaldībām nesegs, bet līdzfinansēs. Valdībai būs jānosaka, kā līdz 2021. gada 1. decembrim pašvaldībai, kura izveidota, pašvaldībām apvienojoties, no valsts budžeta piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus.

    Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām jaunajām vietvarām būs jāpārskata bijušo pašvaldību saistošie noteikumi un jāpieņem jauni, kā arī būs jāapvieno bijušo novadu budžeti un tie jāapstiprina.

    Līdz 2020. gada 31. decembrim valdībai būs jāiesniedz Saeimai koncepcija par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.

    Pēc vēlēšanām jaunajām pašvaldībām būs jāapvieno budžeti, jāpārskata saistošie noteikumi.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti