Tagad, visticamāk, ēku atjaunot vairs nebūs iespējams. Pagrabi ir pārpludināti, viena siena – brūk.
Koka ēkai, kas savulaik celta kā dzīvojamā māja strādniekiem, šogad aprit 115 gadi. Šo gadu laikā īpaši uzlabojumi nav veikti. Lai gan iemītnieki norāda, ka sapuvušās kāpnes un ūdens pilnie pagrabi apdraud ikvienu jau sen.
"Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve skaidro, ka pagaidām tiek gaidīti būvekspertu atzinumi un avārijas seku likvidēšana notiks atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
Jebkuri remontdarbi iet roku rokā ar īpašnieku lēmumu un iemaksāto naudu. Tā kā no remonta un tā finansēšanas īrnieki atteikušies, apsaimniekotājs no sevis noņem jebkādu atbildību.
Ar ūdeni pilns arī blakus mājas pagrabs. Daļa iedzīvotāju, kuri šeit dzīvokļus privatizējuši, visus maksājumus veic laikus. Viņi ir dusmīgi, ka apsaimniekotājs netiek galā ar nemaksātājiem un tādēļ jācieš visiem. Pirmdien iedzīvotāji steidza iznest savas mantas . Daļa dzīvos pilsētas dienesta viesnīcā, citi – pie ģimenes vai draugiem. Būvekspertu atzinums būšot zināms tuvākajās dienās.
"Rīgas namu pārvaldnieks" gan pašlaik nav apzinājis, cik daudz apdzīvotām mājām draud līdzīgas problēmas kā sestdienas naktī iegruvušajai ēkai Torņakalnā. Šo namu vēl apseko, taču ir zināms, ka tā stāvoklis ir kritisks un, visticamāk, bijušie iedzīvotāji tajā atgriezties nevarēs. Nozares eksperti atzīmē, ka ēkas sabrukšanā vainojamas abas puses - gan "Rīgas namu pārvaldnieks", kas laikus situāciju nav novērsis, gan paši iedzīvotāji, kas nav vēlējušies īpašumā investēt.
Šodien uz Torņakalnu devusies gan Rīgas pašvaldības policija, gan būvvaldes eksperti. Pusdienas laikā pie nožogojuma lentēm sapulcējušies vairāki cilvēki. Vizma un Laimdota evakuētas no blakus esošās privātmājas, kurai draud uzgāzties pussagruvušais daudzdzīvokļu nams. Kundzes cerējušas no mājas paņemt nepieciešamo sadzīvei. Abas stāsta, ka notikusī nelaime bijusi paredzama:
"Savā mājā jutāmies droši. Bet tajā mājā visu laiku pagrabs atrodas uz ūdens, viņiem tur visu laiku visādas nepatikšanas ir. Tā māja jau sen bija apsolīta nojaukšanai. Pašvaldība, gaidīdama, kamēr to māju nojauks, nerūpējās par viņu absolūti nemaz! Mums visi pagrabi ir applūduši, un tas jau bija gaidāms, ka mājai var kaut kas notikt."
Sievietes pagaidām apmetušās pie radiem, astoņi cilvēki izmitināti pašvaldības dienesta viesnīcā un pēc piecām dienām lems, - vai bijušie Buru ielas iedzīvotāji tiks pie jauna pagaidu mājokļa. "Rīgas namu pārvaldnieks" līdz šim apsekojis konkrēto daudzdzīvokļu namu, un tam jau izsenis bijušas dažādas problēmas. Kā stāsta namsaimnieka pārstāve Santa Vaļuma, mājai ir vairāk nekā simts gadu, un tā laikus netika remontēta, jo iedzīvotāji atteikušies par to papildus maksāt:
"Māja ir uzbūvēta tādā vietā, kur ir ļoti augsts gruntsūdens līmenis. 2014.gada tāmē "Rīgas namu pārvaldnieks" iedzīvotājiem iekļāva finanšu uzkrājumus plānveida remontdarbu izpildei. Pārvaldnieks ir saņēmis no iedzīvotājiem iesniegumu par to, ka iedzīvotāji atsakās veidot papildu finanšu līdzekļu uzkrājumu."
Nav apzināts to māju skaits Rīgā, kurām varētu draudēt līdzīgas problēmas. Pie tā vēl tikai strādā. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atgādina, ka liela daļa atbildības jāuzņemas pašiem nama iemītniekiem:
"Īpašniekiem ir jāsaprot tas, ka nav vairs vecie laiki kā padomju laikā, kad valsts vai pašvaldība, vai namu pārvalde ņems un nāks un visu nokārtos. Ja īpašnieks neinvestēs savā īpašumā, tad kurš to darīs?"
Vairāk nekā pusei šī nama dzīvokļu īpašnieks ir pašvaldība. Tādējādi tā nedrīkst problēmas nerisināšanu skaidrot ar iedzīvotāju nevēlēšanos papildus maksāt, - tā uzskata diplomēts nekustamā īpašuma pārvaldnieks, Rīgas domes deputāts Valdis Gavars. Pēc viņa teiktā, līdzīga situācija draud vismaz divdesmit namiem Rīgā.
"Namu pārvalde ir slikti šo māju apsaimniekojusi. Pēc iedzīvotāju stāstītā, jau vismaz desmit gadus, ja ne vairāk, pagrabā ūdens stāv. Un ne tikai ūdens, tur arī kanalizācija tek. Namu pārvalde atsaucās, ka tur ir parādnieki, un es gribu redzēt, vai namu pārvalde ir ar parādniekiem strādājusi. Pēc likuma, ja trīs mēnešus nav maksāts, var vērsties tiesā. Viņi ir ļoti kūtri par vēršanos tiesā," sakar HGavars.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamentā piekrīt, ka Rīgas pašvaldība konkrētajā gadījumā varēja rīkoties un problēmu laikus novērst. Tas gan neesot pienākums, bet gan izvēle.
"Ja pašvaldības dzīvokļos dzīvo joprojām īrnieki un viņi ir maznodrošināti, tad savukārt ir jautājums par sociālo palīdzību - par to, ka ir dzīvokļu pabalsti. Par to, ka ir pašvaldības iespējas piešķirt pabalstus māju remontiem un dažādām tādām lietām, tai skaitā atsevišķos gadījumos arī dzīvokļu īpašniekiem. Varēja arī paskatīties apmaiņas ceļā - piedāvāt šiem cilvēkiem pārcelties citur, ja tādas iespējas ir," skaidro departamenta vadītāja Ilze Oša:
Būvvaldes eksperti par Buru ielas nama stāvokli ziņos tuvākajā laikā. Bijušā nama iedzīvotājiem, visticamāk, nāksies dzīvot kur citur. Tiem, kuri godīgi maksājuši rēķinus, tiks piešķirti pagaidu dzīvokļi, par negodprātīgajiem vēl lems. Pērn vasarā jumts iegruva kādai piecstāvu ēkai Mežciemā. Nereti vecajām celtnēm iebrūk arī balkoni.
Jau ziņots, ka Torņakalnā iebrukušās divstāvu mājas un blakus mājas iedzīvotājus pagaidām izmitina dienesta viesnīcā, puse no evakuētajiem apmetušies pie radiem un draugiem.
Sestdien vēlu vakarā Torņakalnā, Buru ielā sabruka kāda divstāvu dzīvojamā ēka, bojāta ir arī mājas ārsiena. Pašlaik Rīgas pilsētas būvvalde apseko māju, lai noteiktu tās stāvokli un sabrukšanas iemeslus.
