Visticamāk, tieši fakts, ka elektroenerģijas cenas ilgstoši varēja ietekmēt politiķi un iedzīvotājiem tās tika subsidētas, ir galvenais iemesls, kāpēc ielās aptaujātie iedzīvotāji atzīst – informācijas par pārmaiņām netrūkst, tomēr nav līdz galam skaidrs, kāpēc šādas pārmaiņas ir nepieciešamas. Varis uzskata, ka amatpersonas šim jautājumam nav pievērsušas pietiekamu vērību.
„Tā kā man uz mājām atnāca piedāvājums, es domāju, ka cilvēki ir informēti par piedāvājumiem, bet nav īsti informēti par to, kāpēc mums ir jāatver [tirgus], kāpēc mums kļūs dārgāka [elektrība]. Cik atceros, Vjačeslavs Dombrovskis vēl teica, ka paliks lētāk, lai gan vēlāk viņš tomēr atzina, ka paliks dārgāk. Par to varēja informēt – kāpēc paliks dārgāk,” Latvijas Radio atzina Varis.
Līdzīgu viedokli pauž arī Ieva.
„Es vispār nesaprotu, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, varbūt tas kādam ir izdevīgi,” viņa pieļāva.
Tomēr nozares eksperti uzsver, ka atteikšanās no elektrības cenu regulēšanas ir nozīmīga, jo tā samazinās politiķu iespējas manipulēt ar iedzīvotājiem. Turklāt, cenu kāpums jebkurā gadījumā būtu neizbēgams, jo šī brīža tarifi neatbilst elektrības ražošanas izmaksām.
Līdz ar tirgus atvēršanu lietotājiem būs lielākas iespējas saņemt savām vajadzībām un lietošanas īpatnībām atbilstošāku piedāvājumu, skaidro „Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš.
„Tirgus cenu izdevīgāk izvēlēties tiem, kuri ziemas periodā patērē vairāk enerģijas, bet vasarā nepatērē gandrīz nemaz, vai arī salīdzinoši maz. Varbūt ir daudz cilvēki, kuri ziemas laikā, teiksim vēlā rudenī, agrā pavasarī dzīvo pilsētā, bet pēc tam uz vasaras mēnešiem, trijiem, četriem, varbūt pat pieciem, dzīvo vasaras mājās, tad ir vērts apsvērt iespēju izvēlēties kādu no ar biržas cenu saistītajiem piedāvājumiem, jo ziemas periodā un pavasarī elektroenerģija ir lētāka nekā vidēji gada griezumā, un pilnīgi noteikti lētāka, nekā vasarā – vasarā elektroenerģija ir visdārgākā,” skaidroja Āboltiņš.
Papildus tam iedzīvotājiem būs arī iespēja izvēlēties arī elektroenerģiju no sev tīkamākā piedāvātāja. Tas visaktuālāk varētu būt zaļā dzīvesveida piekritējiem, jo, piemēram, uzņēmums „Baltcom” ir izstrādājusi piedāvājumu arī šādiem patērētājiem.
Enerģētikas konsultāciju uzņēmuma „Prudentia Energy Markets” vadītājs Roberts Samtiņš pastāstīja, ka „princips ir sekojošs - tiek uzturēts reģistrs, kur tiek reģistrēta visa elektroenerģija, kas tiek saražota no zaļajiem energoresursiem, un otrā pusē reģistrā tiek reģistrēts arī tas apjoms, kas ir pārdots, ko patērētājs ir patērējis un pieprasījis kā zaļo elektroenerģiju”.
Kopumā Latvijas elektrības patērētājiem piedāvājumus izteikuši jau četri tirgotāji, un atkarībā no patēriņa apjoma, līguma nosacījumiem un papildpakalpojumiem, šobrīd patērētājiem pieejami elektrības tarifi robežās no 11,55 centiem līdz 16,9 centiem par kilovatstundu.
Jau ziņots, ka elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām bija paredzēts atvērt no 1.aprīļa, taču pēc ilgām diskusijām valdošie politiķi mainīja viedokli, un nolemts, ka mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra.
Patlaban elektroenerģijas tarifi Latvijā ir zem tirgus cenas, un līdz ar tirgus atvēršanu nākamā gada sākumā paredzams tarifu kāpums.
Septembrī Saeima atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka trūcīga vai maznodrošināta ģimene pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015.gadā 100, bet daudzbērnu ģimene 300 kilovatstundas katru mēnesi varēs iegādāties par pašreizējā starta tarifa cenu - 11,64 centiem par kilovatstundu.
Iepriekš tieši kompensācijas mehānisma trūkums, lai segtu elektrības cenas kāpumu mazturīgajiem, tika piesaukts kā galvenais arguments, lai atliktu tirgus atvēršanu. Šobrīd šādu atrunu nav, un ir maz ticams, ka varētu atrast iemeslu, lai atliktu tirgus atvēršanu.
