Līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā, visticamāk, stagnēs
Pētījumu par elektroenerģijas patēriņa tendencēm piecos segmentos – rūpniecībā, sabiedriskākajā un komerciālajā sektorā, mājsaimniecībās, transportā un enerģētikā – veica uzņēmums "KPMG Latvija". Uzņēmuma Enerģētikas un infrastruktūras konsultāciju vadītājs Dainis Bass stāstīja, ka tika vērtēti faktori, kas var mainīt pieprasījumu pēc elektroenerģijas.
"Mūsu prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam, ļoti iespējams, ka nekādu revolucionāru attīstību mēs neredzēsim, visticamāk, tas patēriņš Latvijā arī stagnēs ap 7 TWh. Iespējams, ka kopējais faktiskais patēriņš būs lielāks, taču daļu no tā nosaka paši patērētāji. Savukārt no 2030. gada varētu pieaugt loma tā sauktajām "P2X" tehnoloģijām jeb enerģijas pārveidošanas tehnoloģijām, kur elektroenerģija tiek izmantota, lai, pieņemsim, ražotu ūdeņradi vai pat amonjaku. Sākot no aptuveni 2030. gada, Latvijai tas varētu būt pat ļoti ekonomiski pamatoti, tā ka tam varētu būt diezgan liela loma, un mēs to redzam ne tikai Latvijā, bet mēs to redzam arī reģionā, tātad arī citās Baltijas valstīs un arī Ziemeļvalstīs," atzīmēja Bass.
Pētījumu par elektroenerģijas patēriņa tendencēm pasūtīja AS "Augstsprieguma tīkls". Uzņēmuma valdes loceklis Arnis Daugulis stāstīja, ka uzņēmumam bija svarīgi saprast, kādas izmaiņas nākotnē gaidāmas elektroenerģijas ražošanā un patēriņā.
"Mēs ļoti ceram kā pārvades operators, ka mums vienlaicīgi notiks gan atjaunīgo resursu attīstība, ražošana, gan arī patēriņš un arī, ja mēs tiešām gribam sagaidīt šo patēriņa lēcienu no 2030. gada, tad patēriņa attīstības projektiem būtībā ir jāsākas jau tagad. Un mēs no pārvaldes tīkla puses redzam, ka kustība notiek, mums jau ir vairāki lietotāju pieteikumi, tai skaitā par lieliem megavatiem, kas pēta iespējas attīstīt jau šīs P2X tehnoloģijas Latvijā," norādīja Daugulis.
Klimata un enerģētikas ministrs: Lai būtu konkurētspējīgi reģionā, pašiem jāražo lēta un zaļa elektrība
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra – lai būtu konkurētspējīgi reģionā, pašiem jāražo lēta un zaļa elektrība.
"Lai to izdarītu, mums ir nepieciešamas ģenerējošās jaudas pašiem, tie ir vēja parki, saules parki. Jo tikai tajā momentā, ja mēs paši šeit ražosim, tad elektrības cenas būs zemas un lētas. Mēs arī ministrijā plānojam, lai šo jautājumu ātrāk virzītu uz priekšu, pašiem sakārtot likumdošanu un arī cilvēku, sabiedrības ieinteresētību. Tie ir tie mūsu mājasdarbi, no kuriem būs atkarīgs, vai mēs to 2030. gada prognozi par patēriņu sasniegsim vai ne. Ja mēs pieņemam prātīgus lēmumus un sakārtojam to nozari, tad tas viss attīstīsies, un mēs redzam perspektīvu. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs paļaujamies uz citiem reģionā, bet viņiem katram prioritāte būs viņi paši," sacīja ministrs.
Nākamajos 10 gados nozarē varētu būt vajadzīgi 10–20 miljardi eiro investīcijās
Latvijas Elektroenerģētiķu un eletrobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš vērtēja, ka elektroenerģijas nozares uzņēmumi ir gatavi patēriņa pieaugumam, bet politiķiem pietrūkst ilgtermiņa attīstības vīzijas.
"Pārvades tīkliem mums ir ļoti lielas rezerves jaudas, sadales tīklā arī ļoti rūpīgi strādā pie jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, un šeit mēs tiešām esam Baltijas līderi šinī jomā. Tas, ko ir svarīgi saprast, – enerģētika nav nozare pati par sevi, jo enerģētikas nozare ir nepieciešama kā būtiska pakalpojuma nodrošinātāja visai pārējai tautsaimniecībai. Un te mēs atkal nonākam pie tā stāsta, kāpēc tik svarīgi skatīties ilgtermiņā, kaut ko plānot, jo kaut kādi ieguldījumi enerģētikā, viņi parasti ir ļoti apjomīgi, un viņi jārēķina ilgtermiņā uz priekšu. Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu sava enerģētikas stratēģija, kas palīdz investoriem, kuri interesējas par mūsu reģionu, skaidrāk saprast, uz kurieni tad mēs ejam, kādas ir mūsu ambīcijas, ko mēs vēlamies sasniegt," sacīja Zariņš.
"KPMG Latvija" pārstāvji savā pētījumā secināja – lai elektroenerģijas patēriņš 2030. gadā palielinātos, nākamajos 10 gados investīcijās nozarē būtu jāiegulda no 10 līdz 20 miljardiem eiro.
