Viena no Rucavas baltā sviesta vecmeistarēm Mirdza Ārente gan meistarklasēs, gan individuāli ikvienam interesentam rāda un stāsta senā ēdiena pagatavošanas recepti, ko jaunībā apguvusi no savas mātes.
Kā atzīst meistare, galvenais ir īsts lauku krējums, rūgušpiens un stipras rokas, lai to visu sakultu viendabīgi gaisīgā masā.
"Tāds viņš izskatās, kad viņš paliek tāds tā kā krūpains. Kad sāk paniņas iet nost, tad tas atkal drusku jāpasilda," sacīja Ārente.
Reta esot tā rucavniece, kas neprotot pagatavot balto sviestu, jo laika gaitā iegūtās prasmes un zināšanas tiekot nodotas no paaudzes paaudzē. Savulaik pieticīgais zemnieku pavalgs, ko ēda pie kartupeļiem vai rudzu maizes, nu kļuvis par goda ēdienu, par Rucavas atpazīstamības zīmi.
"Cenšamies, lai tas būtu, lai paliktu Rucavai, lai Rucava varētu lepoties, ka tai ir tāds baltais sviests," atzina Ārente.
"Salīdzinot ar citiem ēdieniem, ar ko mēs „Zvanītājos” cienājam ciemiņus, tad jāsaka, ka rāciņus ar balto sviestu ēd visi. Vienalga - mazs vai liels, vai no Latgales vai Vidzemes," teica Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.
Šobrīd ir sākts darbs pie baltā sviesta iekļaušanas Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā. Tālab nepieciešami dati iesniegti Zemkopības ministrijā, taču viss process kopumā varētu aizņemt vismaz pāris gadus.
