ĪSUMĀ:
- Ja atļaus vairāk nekā divu cilvēku pulcēšanos, svarīga būs iespēja izsekot grupas locekļiem.
- Pašlaik vēl nav zināms, cik daudz cilvēkiem varētu atļaut pulcēties.
- Ierobežojumus pārskatīs ceturtdien.
- Aicina turpināt ievērot noteikumus, lai situācija nepasliktinātos un ierobežojumus varētu mīkstināt.
- Ministre norāda, ka cilvēki sāk vieglprātīgāk attiekties pret ierobežojumiem.
Tas nozīmē, ka būtu iespējams rīkot arī nelielus pasākumus. Viņķele gan atturējās nosaukt konkrētu skaitli, cik cilvēkiem varētu atļaut atrasties vienkopus. Viņa arī norādīja, ka, mainot Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus attiecībā uz vairāk nekā divu cilvēku pulcēšanos, galvenais nosacījums būs nepieciešamības gadījumā epidemiologiem noteikt kontaktpersonas.
"Dabūt viņu kontaktus, pirms mums ir šī lietotne telefonos gatava, un epidemiologiem spēt, kā saka, savākt šo informāciju par noteikto cilvēku grupu, kurai mēs, iespējams, ļausim pēc 12. maija pulcēties plašāk. Lai tas būtu kontrolējami gadījumā, ja šajā vairāk nekā divu cilvēku grupā parādās inficētais," sacīja ministre.
Precizējums
Ministre vēlāk precizēja, ka sākotnēji rakstītais par kontaktu ievākšanu ir pārprasts - kontakti pirms pulcēšanās netiks vākti. "Ierobežojumu mīkstināšana par pulcēšanos būs tādā apjomā, lai gadījumā, ja kāds būs inficējies, epidemiologi ātri varētu apzināt informāciju par kontaktpersonām," ministre rakstīja tviterī.
Ministre norādīja, ka tas tiks lemts ceturtdien, 7. maijā.
Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka ceturtdien tiks lemts par ierobežojumu pārskatīšanu. Pēc viņa teiktā, to varētu darīt soli pa solim, vienlaikus atceroties, ka pasaulē Covid-19 nav uzvarēts. Premjers atgādināja, ka jāatrod līdzsvars starp ekonomikas atjaunošanu un cilvēku drošību.
Kariņš norādīja, ka pašlaik tiek izsvērts, vai labāk būtu atcelt ārkārtējo situāciju pavisam, vai arī labot likumus, kas paredzētu vairāku ierobežojumu saglabāšanu.
Pēc premjera teiktā, ārkārtējas situācijas atcelšana "kā ar nazi" nogrieztu dažādus pabalstus, bet ekonomiskā situācija tik ātri neuzlabotos.
"Tur daudz kas ir saistīts ar pabalstiem un naudām. Ja mēs viņu vienkārši atceļam, mums kā ar nazi izbeidzas atbalsts cilvēkiem. [..] Vairāk skatīsimies uz to, ko mēs varam drošāk mīkstināt ierobežojumos, un skatīsimies soli pa solim," sacīja Kariņš.
Priekšlikumus par ierobežojumu mīkstināšanu uzdots izstrādāt koordinācijas grupai, kurā piedalās visu ministriju valsts sekretāri, savukārt grupu vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
"Mums jau projekts, tāds melnraksts ir gatavs. Mēs pie tā jau kādu laiciņu strādājam,'' norādīja Baltmanis. Konkrētus priekšlikumus gan viņš pagaidām neatklāj, tomēr par iespēju rīkot publiskus un privātus pasākums viņš stāsta, ka pulcēšanos varētu atļaut līdz konkrētam cilvēku skaitam, turklāt būtu jāievēro arī citas prasības.
"To pašu distances ievērošanu, tātad divi metri, kas ir būtiskākais, tātad roku mazgāšanu, nepieskaršanos sejai. Tas ir pasākumu kopums, kas būtu jāievēro. Ne tikai cilvēku skaits, bet arī epidemioloģiskās drošības pasākumi," norādīja Baltmanis.
Sabiedrība turas, bet sāk atslābt
Premjers slavēja Latvijas sabiedrību par ierobežojumu ievērošanu un uzsvēra, ka cilvēkiem jāturpina būt uzmanīgiem. Viņš norādīja, ka valdība saprot - mūžīgu izolāciju nevar izturēt ne cilvēki, ne arī ekonomika.
Veselības ministre stāstīja, ka Latvijas sabiedrībai būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19 kā hronisku kaiti. Būs jāseko līdzi, lai iespējami maz tiek ietekmēta ikdiena, bet arī tiek nodrošināts, ka ikdienas dzīves ritms ir drošs un atstāj minimālu iespēju jauniem inficēšanās gadījumiem.
Pēc ministres teiktā, brīvdienas parādīja iepriecinošu ainu, jo, piemēram, vakar nebija neviena Covid-19 inficētā. Vienlaikus ministre sacīja, ka cilvēki savā uzvedībā kļūst brīvāki un tas var nākt par sliktu ierobežojumu pārskatīšanai.
"Dati rāda, ka esam nostabilizējušies. Inficēšanās līkne lēnām krītas, bet kaut kur piesātinājums ir radies, un tā līkne nesamazinās straujāk. Tas varētu liecināt, ka cilvēki savā uzvedībā arī ir kļuvuši brīvāki," stāstīja ministre.
Arī personīgie novērojumi rāda, ka saulainā laikā cilvēki vairāk dodas ārā. Pēc ministres teiktā, sabiedrība jau ilgi bijusi mobilizēta un ir pilnīgi loģiski, ka cilvēki nogurst.
Viņķele aicināja cilvēkus turpināt sekot valdības norādījumiem, jo, ja Covid-19 inficēto kļūs vairāk, ierobežojumus atkal var pastiprināt. Ministre norādīja, ka ar "jauno normālo situāciju" būs jāsadzīvo vismaz līdz gada beigām.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
