Birojs norāda, ka kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka „airBaltic" amatpersona 2011.gada 12. un 13. septembrī nepamatoti atcēla vairākus aviokompānijas reisus.
KNAB norāda, ka amatpersona ar savu darbību ne tikai, iespējams, ir grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālajā un starptautiskajā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā. Tādējādi jau ir pieteikts kompensācijas pieteikums gandrīz 14 5000 latu apmērā.
Tādējādi KNAB atbilstoši Krimināllikuma 318.panta trešajai daļai rosina saukt pie atbildības bijušo „airBaltic" amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
Savulaik – 2011.gada septembrī – negaidīti atcelto reisu dēļ Latvijā no Briseles vēlāk nekā plānots līdztekus citiem pasažieriem pārradās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Toreiz viņa lidmašīna piezemējusies plkst. 1.30 naktī. „airBaltic" toreiz atcēla reisus no un uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu. Tādējādi Bērziņš no Beļģijas atgriezās nevis ar reisu no Briseles, bet gan no Vācijas pilsētas Hamburgas
„airBaltic" toreiz oficiāli neskaidroja reisu atcelšanas iemeslus, taču tās prezidents Bertolts Fliks medijiem nenoliedza, ka paredzēto reisu atcelšana ir iespējama arī perspektīvā un ir sava veida spiediena izdarīšana uz Latvijas valsti.
Satiksmes ministrija toreiz norādīja, ka par notikušo atbildīga ir aviokompānijas "airBaltic" vadība, kas, atceļot reisus, vēlējusies kaitēt Latvijai, mazinot uzņēmuma vērtību un radot finansiālus zaudējumus. Toreizējais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un tagadējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss arī toreiz sprieda, ka valsts rokās nav gandrīz nekādu instrumentu šajā situācijā, jo aviokompānijas darbību nodrošina valde Bertolta Flika personā.
