Kas ir kritiskā domāšana?
Mediju kontekstā tas nozīmē kārtīgi izvērtēt dzirdēto ar pamata izpratni par to, kā vispār tiek radīti mediju produkti un kā tie iedarbojas uz patērētājiem. Galvenais mērķis ir kļūt par tādu mediju patērētāju, kuru nevar tik viegli ietekmēt ar nekvalitatīvu un maldinošu mediju saturu.
Kas rada mediju saturu?
Bieži, sastopoties ar jebkādu mediju saturu – sižetiem, video, reklāmām, rakstiem -, piemirstas, ka aiz šī sižeta stāv cilvēki, kuri to ir radījuši. Šie ir cilvēki ar saviem mērķiem, izvēlēm, spējām, aizspriedumiem.
Vai ziņu sižeti ir objektīvi, neitrāli situācijas atspoguļojumi?
Nē. Jebkurš ziņu sižets ir tā autora izvēle, ko iekļaut vai neiekļaut tajā. Nav viena pareizā veida, kā to izdarīt. Turklāt reizēm satura radītāji var maldinošā veidā atspoguļot informāciju, piemēram, slavenību žurnāli regulāri ar "Photoshop" palīdzību rediģē slavenību bildes.
Lai gan labi mediji darīs visu, kas to spēkos, lai informāciju pasniegtu pēc iespējas neitrālāk, nav tādas lietas kā perfekti objektīvs ziņu sižets.
Vai mediji atspoguļo faktus vai viedokļus?
Klasiskā žurnālistikā ir pieņemts skaidri nodalīt kādu ziņu aprakstu no viedokļiem. Mediju saturā ir gan fakti, gan viedokļi, un tas ir pilnīgi normāli. Problēmas sākas tad, kad kāds acīmredzami subjektīvu viedokli aizstāvošs materiāls tiek pasniegts kā fakts.
Kā mediji pelna naudu? Kāds ir to biznesa modelis?
Jebkuram medijam ir savi biznesa mērķi, kurus tie mēģina sasniegt ar savu saturu. Bieži vien šis mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk lasījumu vai klausījumu.
Kādā veidā mediji rada emocionālas reakcijas uz pasniegto saturu?
Mediji nereti izmanto vairākas grūti pamanāmas metodes, ar kuru palīdzību ietekmēt to, kā patērētāji interpretē informāciju, piemēram, mūziku, izvēlētos kadrus un bildes, kā arī valodu.
Ir vērts analizēt pašam sevi mediju patēriņa brīdī un to, kā šādas metodes ietekmē jūsu reakciju.
Kādēļ nepieciešams patērēt plašāku mediju loku?
Medijus kritiski izvērtēt nav viegli, tāpēc palīdzēt var plašāka mediju loka patērēšana. Mediji mēdz ļoti dažādi atspoguļo vienu un to pašu notikumu.
Ir arī svarīgi apzināties, ka visi mediji nav vienādi – ir mediji, kuri konsekventi uztur daudz augstākus kvalitātes standartus gan ziņās, gan viedokļrakstos. Tikai lasot plaši, jūs paši varēsiet saprast, kuri ir šie mediji.
Kā sociālie mediji atšķiras no klasiskajiem medijiem?
Sociālie mediji – "Facebook", "Twitter", "Draugiem" - var būt lielisks avots. Tas var būt lielisks veids, kā kontrolēt to, vai mediji precīzi atspoguļo kādus notikumus, jo cilvēki var paši rakstīt savas versijas par notikušo, uzņemt bildes no notikuma vietas.
Tomēr žurnālistus bieži kontrolē viņu pašu profesionālie standarti, kas tos tur zināmos rāmjos. Sociālos tīklos šādu standartu nav.
Kā izvērtēt viedokļrakstus/viedokļus medijos?
Kritiskā domāšana nozīmē, ka jebkurš viedokļraksts ir jāuztver un jāizvērtē kā arguments. Jāpievērš uzmanība tam, vai viedokļa autora galvenā ideja ir jebkādā veidā pamatota ar labu, loģisku paskaidrojumu un kādiem piemēriem vai pētījumiem.
Kā kļūt par kritiskāku mediju patērētāju?
Viena lieta ir plašs mediju patēriņš. Cita lieta ir iepazīšanās ar kritiskās domāšanas pamatprincipiem. Internetā ir pieejami materiāli par pamata argumentācijas idejām, izplatītākajām loģiskajām kļūdām. Arī pievienošanās debašu klubiņam var palīdzēt!
