Neiekārojama ministrija
Tarifu sakārtošana, cīņa ar kovida pandēmijas laikā atklātajām un ielaistajām problēmām, mediķu algu celšana, medicīnas tehnoloģiju attīstība, kā arī virkne lielāku un mazāku reformu. Tās ir lietas, kuras min eksperti, vaicāti par nākamā veselības ministra galvenajiem darbiem.
Veselības ministrija nav iekārojama, jo tai vienmēr vajadzēs naudu, lemtais vistiešākajā mērā ietekmēs iedzīvotājus un lēmumi var būt nepopulāri.
"Medicīnā ir viss jāpasaka"
Bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis nozari pārraudzīja no 2007. gada nogales līdz demisijai 2009. gada vidū. Eglītis nozari vadīja ekonomiskās krīzes pašā pīķī un arī demisionēja pēc tam, kad tapa skaidrs, ka tolaik, krasi samazinot budžetu, veselībai tas noņemts īpaši skarbi. Tādēļ Eglītis saprot, ko nozīmē vadīt nozari naudas bada apstākļos. Lai arī situācija šodien ir pavisam citāda, tomēr arī tagad nākamajam ministram ir jāsaprot, ka naudas visam nepietiek, tas godīgi sabiedrībai jāpasaka un jāveido pavisam citāda veselības aprūpes finansēšanas sistēma, uzskata Eglītis.
Viņš sacīja: "Medicīnā ir viss jāpasaka, kā ir, – naudas pietiek kaut kādām prioritātēm, piemēram, neatliekamajai palīdzībai, slimnīcu finansēšanai, ģimenes ārsta institūcijas uzturēšanai. Tie svarīgie sektori medicīnā ir jāfinansē tik pietiekami, lai tur nebūtu nedz deficīta, nedz trūktu personāla, nedz trūktu resursu. Un tad, ja mēs zinām, cik kopā mums ir finansējums veselības nozarei, tad tas, kas paliek pāri priekš izmeklējumiem, diagnostikas, laboratorijas, speciālistu konsultācijām un tā tālāk, ir jāpasaka, ka pietiek, piemēram, tikai pusei. Un tad otrai pusei nauda ir jāmeklē vai nu papildus budžetā, jāpārdala no citām nozarēm par labu medicīnai, kas ir ļoti nepopulāri, vai arī jāpasaka pilnīgi atklāti, ka par to ir jāparūpējas pašam. Tā būtu vienkārši taisnības pateikšana par to, kas jau šobrīd notiek."
Proti, šobrīd cilvēkiem ir vai nu jāmaksā par pakalpojumu, vai bez maksas uz to jāgaida milzu rindā. Eglītis uzskata, ka šāda divu izvēļu sistēma nav pareiza un godīga pret nodokļu maksātājiem. Nākamajam ministram būtu jāreformē medicīnas finansējuma sistēma, nosakot, ka valsts pilnībā nodrošina pamata vajadzības un aprēķina, cik naudas katram iedzīvotājam atliek citiem pakalpojumiem. Par pārējo jāpiemaksā.
Eglītis uzsvēra, ka nākamajam ministram izaicinājums būs saskaršanās ar realitāti, ka kovida laikā maksātās piemaksas vairs nebūs ikdiena. Tāpat Eglītis aicina rūpīgāk un efektīvāk izmantot Eiropas Savienības fondu naudu.
Aicina reformēt pakalpojumu tarifus
Savukārt medicīnas ekonomiste, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane aicina nākamo nozares ministru pievērst uzmanību medicīnas pakalpojumu tarifu reformēšanai.
Behmane norādīja: "Ne visi valsts pakalpojuma tarifi sedz reālās izmaksas. Šobrīd tas ir pirmais jautājums – pārskatīt šos tarifus, lai šie valsts sniegtie pamata pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami. Otrs – vairāk nodrošināt ambulatoros pakalpojumus, liekot uzsvaru gan uz primāro aprūpi, kas ir ģimenes ārsta pakalpojums, gan uz ambulatorajiem pakalpojumiem, jo, tas, ko mēs redzējām, ka visi lielākie ieguldījumi aizgāja stacionāriem, bet ārstēšana stacionārā ir dārga un, skatoties no ārstniecības pakalpojumu izmaksu viedokļa, mums noteikti vairāk ir jāliek uzsvars uz ambulatoro aprūpi."
Jāattīsta medicīnas tehnoloģiju joma un jārisina pacientu tiesību problēmas
Tāpat Behmane uzskata, ka ministram būs jāattīsta medicīnas tehnoloģiju joma – jāstrādā pie jaunas e-veselības stratēģijas, jāuzkrāj pacientu elektroniskie medicīnas dati, ārstēšanas rezultātu dati un klīniskie dati, kuru uzkrāšana Latvijā šobrīd nenotiekot. Tāpat jāveido pacientu pieredzes datu bāze. Tas Behmanes ieskatā krietni uzlabotu ārstu speciālistu iespējas sadarboties pacientu ārstēšanā. Tāpat jādomā par kovida laika piemaksu atcelšanas sekām. Mediķu atalgojums jāceļ, šo komponenti ņemot vērā, kad tiek izstrādāti jaunie pakalpojumu tarifi.
Gana daudz darba nākamajam ministram būs arī pacientu tiesību problēmu risināšanā.
Veselības tiesību eksperts Ronalds Rožkalns norādīja uz virkni problēmu. Pirmkārt – reizēm ministrija pārsteidzot ar kuriozām likuma izmaiņas iniciatīvām, no kā nākotnē tomēr būtu jāatsakās. Tāpat vēl aizvien nākas novērot ārstniecības iestāžu nekompetenci pacientu tiesību jomā, piemēram, liedzot iepazīties ar saviem vai mirušā tuvinieka medicīniskajiem dokumentiem. Jārisina mediķu trūkums, jo tas mudina pastāvīgi nodarbināt rezidentus, kas ir ar likumu aizliegts. Bez jau visa minētā, nākamajam ministram ar komandu būšot jārisina inovatīvu valsts apmaksāto medikamentu pieejamības veicināšana, atzīmēja Rožkalns. Arī atlīdzības saņemšana ārstniecības kļūdas gadījumā jāgaida nepieņemami ilgi. Līdz ar to daudzi šie un vēl citi jautājumi nākamajai valdībai būs jārisina, lai pacientu tiesību un aizsardzības jautājumus uzlabotu.
Vai nepieciešams reformēt Veselības inspekciju?
Vienlaikus jāpievēršas Veselības inspekcijas sakārtošanai, uzskata Rožkalns: "Vēl būtiska problēma, kas pastāv jau gadiem ilgi, ir tas, ka Latvijas pacientiem nav iespējas saņemt no kompetentas iestādes – Veselības inspekcijas – veselības aprūpes vērtējumu pēc būtības, kā arī to pēc būtības apstrīdēt. Protams, ir arī virkne trūkumu, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, ja ārstniecība ir bijusi nekvalitatīva. Ārstniecības riska fonda darbība, arī tā pati kompetentā iestāde – Veselības inspekcija – joprojām piemēro atbildību par vainu, kaut gan pats ārstniecības riska fonds ir likumā paredzēts kā atlīdzības veids neatkarīgi no vainas. Tātad sava veida veselības apdrošināšana šajā gadījumā darbojas, bet šie atlīdzības principi netiek ievēroti."
Rožkalns uzskata, ka nākamajā valdībā būtu jādomā par Veselības inspekcijas iestādes reformēšanu. Jāsāk ar izvērtējumu, cik attaisnojams ir inspekcijas uzdevums nodrošināt veselības aprūpes kvalitāti. Tās pārraudzībā varētu palikt virkne citu uzdevumu, taču šo, iespējams, būtu lietderīgi pārorganizēt.
Nedrīkst aizmirst arī par mediķu interesēm
Taču tikpat svarīgi kā strādāt pacientu labā nākamajā sasaukumā Veselības ministrijai būs strādāt arī, aizstāvot mediķu intereses, jo veselības aprūpes sistēma ir pamesta novārtā. Uz to aizvadītajā nedēļā atklātā vēstulē Saeimai un valsts prezidentam norādīja arī Latvijas Jauno ārstu asociācija.
Asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs uzskata – Veselības ministrijai jaunajā sasaukumā būs daudz darāmo darbu, piemēram, risinot kovida radītās sekas, sakārtojot tarifu jautājumu. Tāpat jāpārskata slimnīcu tīkls, optimizējot un efektivizējot pieejamos pakalpojumus visā valstī.
Šilovs atzīmēja: "Es domāju, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir algu reforma, kas pamatā skar slimnīcas, bet jāsaprot, ka no politiķiem mēs atkal neredzam īstu atbalstu. Ja nav nevienas politiskās partijas atbalsta un izpratnes un nenāk pretī arī neviens piedāvājums, tad jāsaka, ka būs jāpaliek pie vecā scenārija, ka tiek ieguldīti līdzekļi, lai paaugstinātu algas esošās sistēmas ietvaros. Un tas ir pirmais jautājums, kuru jaunajai valdībai vajadzētu atbildēt, mūsuprāt. Un jāvirzās uz priekšu, nevis, es atvainojos – muļļāt to jautājumu. Tie neskaidrie jautājumi ir [cilāti] pēdējos trīs gadus, un mēs atkal nonākam līdz tam pašam scenārijam kā 2019. gadā, – izskatās, ka bez protestiem mēs vispār nekur nevarēsim pavirzīties."
Visas problēmas neatrisināt
Taču Šilovs aicina ministriju un valdību apzināties, ka vienā sasaukumā visas problēmas nav iespējams atrisināt, tādēļ pēc līdzīga principa kā iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad par galveno prioritāti Veselības ministrija noteica psihiskās veselības sakārtošanu,
arī šajā reizē būtu jāizvēlas kāda viena vai vairākas kritiskākās nozares, kurām pievērstu lielāku uzmanību.
Šilovs minēja piemēru – tas varētu būt insulta jautājums, jo šī slimība Latvijā ir ļoti izplatīta un mirstības rādītāji augsti.
Un, visticamāk, nākamās valdības darba cēlienā veselības aprūpē būs virkne lēmumu un rīcību, kas sašūpos veselības ministra krēslu, un sadarbība starp ministriju un organizācijām, kā arī iedzīvotāju apmierinātība varētu būt ne tā augstākā, tādēļ veselības nozare, pēc politoloģes Ilgas Kreituses vārdiem, ir jāvada premjera partijai ,un cilvēkam, kas ieņem šo amatu, jābūt ar ļoti spēcīgām vadītāja dotībām.
Kreituse pauda: "Es jums teikšu Raiņa vārdiem: "Lai ir grūti, vajag spēt stipram būt, uzvarēt!" Ja tu negribi uzņemties atbildību, ja tu domā tikai par sevi, kas tu būsi, kā tu būsi, cik populārs un vai ievēlēs vai neievēlēs, – tad neej politikā! Un otra lieta – tāpēc ir vajadzīga stipra aizmugure, stipra partija, kas tevi atbalsta, nevis vienkārši atstāj kaujas laukā vienu pašu kā saka – nu tagad mēģini atvairīt visus uzbrukumus! Tai jābūt nevis viena cilvēka, bet visas partijas kopatbildībai par realizējamo politiku."
Iedzīvotāju ieskatā galvenā problēma – milzu rindas
Savukārt Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji kā galveno šī brīža veselības aprūpes problēmu redz milzu rindas pie speciālistiem un rindu samazināšanu kā pirmo darbu novēl nākamajam veselības ministram, taču ne tikai to.
Rīgas ielās uzrunātie sacīja:
"Ja ir kāds speciālista nosūtījums uz izmeklējumu, tad ir ļoti ilgi jāgaida. Jā, tas ir ļoti svarīgi."
"Esmu no Lietuvas. Šeit dzīvoju četrus gadus. Man Latvijā patīk tas, ka šeit gandrīz par katru pakalpojumu ir neliels līdzmaksājums. Kaut daži eiro, bet tas rada apziņu, ka esi atbildīgs arī no savas kabatas. Domāju, ka tas ir labi. Rindas varētu būt arī lielākas. Zinu, ka var būt sliktāk. Latvijā nav tā sliktākā situācija."
"Mēs vispār pašlaik atrodamies slimnīcā un esam vakarā izlaisti pastaigāties, un esam ļoti apmierinātas ar mūsu veselības aizsardzību. Jo mēs guļam par brīvu, mēs saņemam zāles, nodarbības, tādu aprūpi un ēdināšanu, ka vienkārši prieks!"
"Visu laiku tiek ieguldīta nauda un nez kāpēc tā pazūd. Paņemsim jebkuru projektu – e-veselību un tā tālāk. Un laikam arī ierēdņu skaits viņiem pārāk liels."
"Rindas nav normālas. Par naudu tiec kaut tajā pašā dienā, bet tā tev trīs mēneši jāgaida. Vecs cilvēks var arī nesagaidīt tos trīs mēnešus."
Tas nozīmē, ka gaidāmajai valdībai un Veselības ministrijai galvenie uzdevumi veselības aprūpes jomā būs gaužām līdzīgi kā priekšgājējiem – mediķu atalgojums, rindas pie ārstiem un speciālistu trūkums. Tās tad arī būs galvenās lietas, pie kurām nākamajai valdībai būs jāstrādā, un darba šo jautājumu sakārtošanā solās būt daudz, un risinājumu meklēšana – visnotaļ sarežģīta.
